"Skaidrs, ka tagad šajā virzienā būs jāstrādā daudz vairāk un cītīgāk," sacīja ministre.
Viņa piebilda, ka vēlētāju aktivitāte vakar notikušajā tautas nobalsošanā izraisījusi prieku. "Necerēju, ka uz referendumu aizies tik daudzi," uzsvēra ministre.
Jaunzeme-Grende sacīja, ka priekšlikumi integrācijas politikas īstenošanai izklāstīti Valsts prezidentam Andrim Bērziņam iesniegtā vēstulē, kurā apkopotas atziņas no Kultūras ministrijā notikušajām diskusijām, kurās piedalījās gan kultūras iestāžu vadītāji, gan Latvijas radošās personības.
"Diskusijās piedalījās gan latviešu, gan krievu un ebreju inteliģences pārstāvji. Diskusiju mērķis bija rast atbildes uz jautājumu, kas valstij jādara pēc referenduma," skaidroja Jaunzeme-Grende.
Diskusijās atklājies, ka jau skolas un pirmskolas vecuma izglītības iestādes ir vietas, kur bērnībā veidojas plaisa starp latviešiem un krievvalodīgo iedzīvotāju daļu.
Vairums izteikto atziņu apstiprinot, ka kultūrā satiekas un harmoniski līdzās pastāv dažādu etnisko piederību cilvēki, tādējādi tieši kultūra ir neaizstājams sabiedrības integrācijas lauks.
Arī diskusijas dalībnieki uzskata, ka ir nepieciešamas kopīgas vērtības, kas turpmāk kalpotu kā ceļa zīmes, kam seko ikviens iedzīvotājs un politiķis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
