Jāuzlabo kultūra, normatīvi un datu drošība – secina pacientu tiesību aizsardzības eksperti
Foto: Shutterstock

Vienkāršot un padarīt pacientiem saprotamāku Ārstniecības riska fonda sistēmu, nodrošināt pacientu privātumu un konfidencialitāti augstākajā līmenī, kā arī sistēmiski mainīt kultūru no sodīšanas uz izglītošanu un mācīšanu – šie bija daži no galvenajiem problēmjautājumiem, kas, pēc ekspertu domām, būtu primāri Latvijā jāuzlabo pacientu tiesību aizsardzības jomā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Piektdien, 4. februārī, tiešsaistē pusotras stundas garumā norisinājās ekspertu diskusija par pacientu tiesību aizsardzību, kurā piedalījās Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētāja, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore Baiba Ziemele, tiesībsargs Juris Jansons, zvērināts advokāts un Medicīnas tiesību biroja izveidotājs Ronalds Rožkalns, bioētikas eksperte, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska, zvērināta advokāte, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena un Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Uldis Mitenbergs. Diskusijas moderators bija veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Kā diskusijas ievaddaļā sacīja Mežinska, galvenie pīlāri ārsta darbā ir autonomija, laba darīšana, taisnīgums, nekaitēšana. Viņa uzsvēra, ka pacienta un ārsta sadarbībā ārstam jābūt taisnīgam, un ir ļoti svarīgi, kā veidojas ārsta un pacienta turpmākā sadarbība.

Advokāts Rožkalns uzsvēra, ka vairumā gadījumu pacientiem, kas vēršas pie viņa kā advokāta, nav problēmu ar likuma normas neesamību vai kļūdainu redakciju, bet to pareizu piemērošanu. Tāpat viņš akcentēja, ka "pacients vienmēr būs neaizsargātākais posms, tāpēc pacientu tiesības ir vērstas, lai to līdzsvarotu".

Savukārt tiesībsargs Jansons norādīja uz Veselības inspekcijas kapacitātes un kvalitātes trūkumu, izmeklējot dažādas lietas un iespējamos ārstu pārkāpumus un kļūdas. Viņš minēja, ka sabiedrībā valda uzskats, ka inspekcija vairāk aizstāv ārstus nevis pacientus.

Pacientu intereses pārstāvošā Ziemele uzsvēra, ka Ārstniecības riska fonda mehānisms nav draudzīgs pacientiem un tas būtu nākotnē jāuzlabo.

Savukārt profesore Mežinska uzsvēra, ka nevajag iet tajā virzienā, kas liek veidot jaunas institūcijas un sodīt. Viņa norādīja, ka institucionālais ietvars jāmaina tā, lai tas būtu nevis sodīt, bet meklēt kopīgus risinājumus, attīstīt prasmes un izglītot. Tāpat viņa akcentēja, ka milzīga problēma pacientu tiesību aizsardzības jautājumā ir konfidencialitāte un pacientu privātums.

Viņai pievienojās arī Rožkalns, paužot viedokli, ka Ārstniecības riska fonds šobrīd ir kā "apdrošināšanas sistēma", kur var saņemt naudu, bet pēc tam lietas izskatīšanai tiek pielikts punkts, ārstam pat, iespējams, neuzzinot, ka ir bijusi pieļauta kļūda un pakalpojumu kvalitāti tādā veidā neuzlabojot – "ir kaitējuma atlīdzināšana, bet neseko sistēmiska uzlabošana, ne analīze, ne secinājumi". Tāpat viņš norādīja, ka "būtu tikai taisnīgi, ja ārsts, kurš regulāri pieļauj kļūdas, ka viņa profesionālā darbība tiktu ietekmēta".

Diskusijas otrajā pusē Mežinska pauda, ka "ideālā pasaulē ārsts ir tas, kas aizsargā pacienta tiesības."

Noslēgumā, apkopojot izrunāto, Pavļuts rezumēja, ka turpmākie darbības virzieni būtu regulējumi normatīvajos aktos, bet "tie nav panaceja". Tāpat svarīgi palielināt kapacitāti kontrolējošajās institūcijās, kā arī, lai ārstniecības iestādēs izglītošanas un citi pasākumi vestu kultūras maiņas virzienā. Nepieciešams arī izmaiņas izglītības procesa uzlabošanā.

Pavļuts uzsvēra, ka daži ir tūlītēji veicami pasākumi, bet daži īstenojami ilgākā termiņā. Tāpat viņš akcentēja, ka pret pārkāpumiem jāievēro nulles tolerance un aicināja par tādiem ziņot, pirmkārt, iestādes vadībai, kā arī tiesībsargājošās iestādēs.

Iepriekš arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā skatīja jautājumu par ārstniecības personu darbības pārkāpumiem, profesionālo ētiku un ar to saistītajiem sertifikācijas aspektiem.

Šī diskusija Saeimā tika rosināta saistībā ar iepriekš vēstīto, ka pēc vairāku sieviešu iesniegumiem par imunologa Jevgēnija Ņikiforenko rīcību Valsts policija 2009. gadā uzsāka kriminālprocesu, kas pēc četriem gadiem tika izbeigts un lieta līdz tiesai tā arī nenonāca. Kā vēstīja Latvijas Radio podkāsts "Dokumentārijs", sievietes uzskatīja, ka vizītēs pie šī imunologa piedzīvotais bijusi seksuāla vardarbība un ka viņš veicis savai specialitātei neatbilstošas manipulācijas. Sievietes pārsūdzēja lēmumu vienreiz, bet prokuratūra to atstāja spēkā. Taču pēc podkāstā "Dokumentārijs" publiskotā žurnālistu pētījuma ģenerālprokurors Juris Stukāns nolēmis vēlreiz pārskatīt lietu, pieprasot visus tās materiālus, lai lemtu par to pārbaudi un turpmāko rīcību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Daniels Pavļuts Juris Jansons Medicīna Pasaules Veselības organizācija Reto slimību alianse Veselības aprūpe Veselības inspekcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form