Ar šo viedokli trešdien paredzēts iepazīstināt Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, portālu "Delfi" informēja Valsts kontrole.
VK atgādina, ka lielākā daļa pavasarī pabeigtās Rīgas Brīvostas pārvaldes darbības revīzijas secinājumu ir saistīti ar konkrētu normatīvo aktu neievērošanu, kā rezultātā RBP finanšu līdzekļi ir izlietoti nelikumīgi vai nelietderīgi. Tādēļ Valsts kontrole par revīzijas rezultātiem ir informējusi ne tikai valsts pārvaldes augstākās amatpersonas, kurām jānodrošina valsts pārvaldes tiesiskums, bet arī Ģenerālprokuratūru, kuras kompetencē ietilpst noskaidrot, vai konstatētos pārkāpumus pieļāvušās RBP amatpersonas un darbinieki ir saucami pie kriminālatbildības.
Kamēr tiesībsargājošās institūcijas vērtē nodarījuma smagumu, Rīgas domei un Satiksmes ministrijai bez vilcināšanās jānoskaidro, kura amatpersona pārkāpumus ir pieļāvusi, un jāizvērtē, vai tā ir pelnījusi piezīmi, rājienu vai varbūt ir zaudējusi darba devēja uzticību un tāpēc ir jāatlaiž no darba.
VK nepiekrīt Rīgas domes priekšsēdētāja viedoklim, ka, lai lemtu par Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonu disciplināro atbildību vai par atbilstību ieņemamajam amatam, ir jāsagaida tiesībsargājošo iestāžu atzinums, ka pārvaldē pārkāpumi tiešām notikuši.
"Piemēram, ja likums nosaka, ka ir aizliegts izlietot iestādes līdzekļus darbinieku veselības apdrošināšanai, bet RBP šim mērķim ir izlietoti seši tūkstoši latu, tad katram ir skaidrs, ka tas ir pārkāpums. Tiesībsargājošo iestāžu kompetencē ir lemt, vai amatpersona, kura pieļāvusi šo pārkāpumu, ir saucama pie kriminālatbildības," uzsver VK.
Valsts kontrole uzskata, ka attīstītā demokrātiskā valstī nedrīkst būt tāda situācija, kad par tāda apmēra līdzekļu izšķērdēšanu, kāda tika konstatēta Rīgas brīvostas pārvaldē, atbildīgās personas turpina ieņemt amatus, savā darbībā neko nemainot.
Satiksmes ministrijas pienākums ir nekavējoties noskaidrot, kuras amatpersonas ir atbildīgas par normatīvo aktu prasībām neatbilstošu Rīgas brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļu izlietošanu, un dot rīkojumu Rīgas brīvostas valdei pieņemt attiecīgus lēmumus, lai nodrošinātu, ka atbildīgās amatpersonas vairs nevar turpināt rīkoties ar iestādes finanšu līdzekļiem, kā arī sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas dotu iespēju valsts pārvaldes augstākajām amatpersonām nepieciešamības gadījumā iejaukties un atjaunot iestādes darbības tiesiskumu.
Jau ziņots, ka šogad pavasarī aktualizējās jautājums par nepieciešamām izmaiņām ostu pārvaldībā, jo Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatēja, ka Rīgas brīvostā laikā no 2009. līdz 2011. gadam neatbilstošas un nesaimnieciskas rīcības rezultātā radīti zaudējumi vai nepamatotas rīcības ar finanšu līdzekļiem kopsummā par vairāk nekā 41 miljonu latu. Tomēr Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs vismaz pašlaik par to atbildību nenes un palika savā amatā arī pēc valdes balsojuma ārkārtas sēdē, lai gan par viņa atbrīvošanu no amata iestājās visi četri valsts pārstāvji valdē, taču pret nobalsoja četri pārstāvji no pašvaldības. Lai pieņemtu kādu lēmumu valdē "par" būtu jānobalso pieciem valdes locekļiem.
Lemt par Loginova atbilstību amatam bija pieprasījuši četri brīvostas valdes locekļi - valsts pārstāvji Rīgas ostas valdē Inga Antāne (RP), kura pārstāv Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Škapars, kuru virzījusi Finanšu ministrija, Ģirts Greiškalns, kurš pārstāv Ekonomikas ministriju, kā arī Džineta Innusa, kura pārstāv Satiksmes ministriju. Viņi arī balsoja par Loginova atbrīvošanu.
Savukārt pret balsoja Rīgas domes pārstāvji brīvostas valdē - Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un domes deputāti Mihails Kameņeckis (SC) un Vadims Jerošenko (SC), kuri arī vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pēc iespējas ātrāk izvērtēt, cik pamatoti un korekti ir Valsts kontroles pārmetumi par Rīgas brīvostas radītajiem zaudējumiem vai nepamatoto rīcību ar finanšu līdzekļiem kopsummā par vairāk nekā 41 miljonu latu.
