Drīzumā gaidāmajā NATO samitā Viļņā nepieciešams vienoties par konkrētu ceļa karti, kā Ukrainai pievienoties NATO, uzsver Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts prezidents pirmdien, 24. aprīlī, izplatījis paziņojumu medijiem pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu. Tajā Levits informē, ka puses pārrunāja aktuālo drošības situāciju reģionā un gatavošanos gaidāmajam NATO samitam Viļņā šī gada jūlijā.
"Mūsu galvenā kopīgā prioritāte ir panākt, lai līdz samitam Viļņā tiktu sasniegts progress Madrides samita lēmumu ieviešanā attiecībā uz NATO Austrumu flanga stiprināšanu. Tas ir jo sevišķi saistīts ar pastiprinātu mūsu NATO sabiedroto klātbūtni Baltijas valstīs," uzvēra Levits.
Valsts prezidents norādīja, ka reģiona un visas NATO alianses stiprināšanai ļoti nozīmīgs solis ir Somijas pievienošanās NATO. Somija pilnībā mainīja savu līdzšinējo, gandrīz 70 gadus ilgo, pozīciju un no neitrālas valsts kļuva par NATO dalībvalsti. "Tas nāk par labu gan Somijai, gan mūsu reģionam, gan NATO kopumā. Esmu drošs, ka arī drīzumā Zviedrija pievienosies NATO," secināja Levits.
Tāpat Valsts prezidents uzsver, ka Latvija un Igaunija atbalsta Ukrainas pievienošanās NATO perspektīvu.
"Apsveicam NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga neseno paziņojumu, ka Ukrainas vieta ir NATO un ka par to lielā mērā pastāv vienprātība. Abi ar prezidentu Karisu esam vienisprātis, ka NATO samitā Viļņā šajā jautājumā nepieciešams panākt konkrētu, izmērāmu progresu. Nepietiek vairs ar runāšanu par to, ka "NATO durvis ir vaļā", kas ir teikts jau 15 gadus. Mums ir jābūt konkrētai ceļa kartei, kā Ukraina varēs pievienoties NATO," pauž Levits.
Tajā pašā laikā viņš min, ka Latvijai un Igaunijai ir jāiegulda savu valstu drošības stiprināšanā. Latvijā strādājam, lai līdz 2025. gadam palielinātu mūsu valsts izdevumus aizsardzībai līdz 2,5%, bet līdz 2027. gadam līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tādēļ Levits priecājas, ka jaunā Igaunijas valdība ir paziņojusi, ka Igaunija palielinās izdevumus aizsardzībai līdz 3% no IKP.
"Latvija un Igaunija ir pasaulē lielākās Ukrainas atbalstītājas pēc IKP – tas apliecina, cik ļoti nopietni mēs uztveram Krievijas karu pret neatkarīgu un demokrātisku valsti – Ukrainu –, un cik nopietni mēs uztveram šo drošības situāciju. Tas apliecina arī mūsu skaidro iestāšanos par starptautiskajām tiesībām. Tādēļ mēs arī kopīgi iestājamies par īpaša starptautiska tribunāla izveidošanu, lai Krievija atbildētu par tās agresiju pret Ukrainu," pauž Levits.
Valsts prezidenta ieskatā, optimālais tribunāla modelis būtu īsts, starptautisks tribunāls ANO paspārnē. Viņš piebilst, ka nedrīkst automātiski izslēgt arī citas iespējas, tāpēc daudz jāstrādā kopā ar tā saucamajām Globālo Dienvidu valstīm, kas šajā jautājumā varbūt vēl nav skaidri paudušas savu nostāju, tā ir neskaidra.
"Mums ir jādara skaidrs visām valstīm pasaulē, ka starptautiskās tiesības ir pasaules miera pamats. Tas neattiecas tikai uz Eiropu, bet uz visu pasauli. Un šeit ļoti nozīmīga būs Igaunijas pieredze kā ANO Drošības padomes dalībniecei, ko mēs, protams, izmantosim mūsu ceļā uz Drošības padomi 2025. gada vēlēšanās," atzīst Levits.
