Jēkabpils nepaliks atsevišķi; novadu reformai jāliek punkts – lemj koalīcija
Foto: LETA

Lai gan "Jaunā Vienotība" rosināja izskatīt jautājumu par Jēkabpils kā atsevišķas pilsētas saglabāšanu arī pēc administratīvi teritoriālās reformas, un to atbalstīja arī "KPV LV", tomēr pirmdien valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmē partneri šo ideju nav atbalstījuši. Koalīcija vienojusies otrdien pabeigt darbu pie novadu reformas likumprojekta atbildīgajā Saeimas komisijā ar mērķi līdz maija beigām Saeimā pieņemt likumu galīgajā lasījumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmdien pēc sadarbības sanāksmes veselības ministre Ilze Viņķele (AP) savas apvienības vārdā pauda pateicību partneriem un gandarījumu, ka komisijā jautājums tiks pabeigts otrdien un vēsturiskais gala balsojums Saeimā būs līdz maija beigām. "Jēkabpils autonomija netiek atbalstīta, un sākotnējais projektā iecerētais risinājums paliek. Ceru, ka partneri nemainīs savu viedokli gala balsojumā," teica Viņķele.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka Saeimas komisijā palikuši vēl desmit jautājumi, kas izskatāmi, lai varētu virzīties uz trešo lasījumu Saeimā. "Mēs vienojāmies tomēr turēties pie tiem lēmumiem, kas jau agrāk izrunāti. Cik zinu, ministram Pūcem būs vēl saruna ar vienu no mūsu partneriem, bet es domāju, ka mēs varēsim vienoties un virzīt uz trešo lasījumu. Tad visiem valstī būs skaidrība, kā mēs varam attīstīties, kā sakārtot skolu sistēmu un vēl efektīvāk organizēt veselības aprūpi. Reforma ir vitāli svarīga, un Saeimā ir darbs jau gandrīz pabeigts," paskaidroja Kariņš.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) par savu partiju teica, ka tā visu laiku ļoti koleģiāli un konstruktīvi piedalījusies šīs reformas apspriešanā un nav laika gaitā izdomājusi kādas jaunas teritoriālas vienības, vai pilsētu atdalīšanu no novada gadījumos, par ko jau panākta vienošanās.

"Varu saprast, ka atsevišķiem koalīcijas partneriem vienā vai otrā novadā vai pašvaldībā ir savas prioritātes un intereses, tāpēc vēl to mēģina šobrīd risināt. Mēs esam gatavi konstruktīvi risināt šos jautājumus, un saprotam, ka nav vienkārši. Mēs jau kopš sākuma esam pieteikuši jautājumu par administratīvo reģionu pilnvērtīgu izveidošanu. Iespējams, ka šis jautājums netiks tieši tādā veidā pilnībā atrisināts jau šajā reformas posmā, bet mēs redzam, ka administratīvo reģionu stiprināšana gan palīdzēs Latvijā centralizēt valsts varu un centralizēti efektīvi risināt jautājumus visa reģiona interesēs, gan dot efektīvākus administratīvos risinājumus uz vietām," atzina Bordāns.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars (NA) atzina, ka visiem koalīcijas partneriem novadu reformas jautājums bijis sarežģīts arī partiju iekšienē, jo deputāti un nodaļas nāk no dažādām Latvijas vietām un intereses bieži vien ir savstarpēji izslēdzošas un atšķirīgas.

"Līdzsvara meklēšana ir bijusi nepieciešama, lai šādu projektu īstenotu. Šobrīd, kad esam tikuši gandrīz finiša taisnē, nebūtu atverami jauni jautājumi, ja vien nav visu piecu partneru vienprātīga vienošanās. Tas attiecas arī uz Jēkabpili kopā ar novadu, par ko bijām jau lēmuši līdz šim. Atverot šo jautājumu, diskusijas atvērsies arī par daudzām citām teritorijām, ko aicinām nedarīt. Nesakām, ka esam apmierināti ar visu, kas ir noticis reformas sakarā, bet gribu tomēr apgalvot, ka Latvijas interesēs ir lielākas un darbotiesspējīgas pašvaldības un reformai jānotiek. Reforma ir saistīta ne tikai ar teritorijām, bet arī pārvaldību, un NA ļoti svarīgs ir tā sauktais nulles līmenis jeb iespējas pagastiem un pilsētām saglabāt lemšanas iespējas noteiktos jautājumos," norādīja Dzintars.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pauda cerību, ka reforma tiks atbalstīta, neraugoties uz Covid-19 krīzi.

"Delfi" jau ziņoja, ka, administratīvi teritoriālās reformas apspriešanai tuvojoties noslēguma taisnei, bija iespējami pēdējā brīža pārsteigumi jaunveidojamā novadu kartē. Tāpēc pirmdien notika iekšēja diskusija ar mērķi panākt vienošanos par dažiem strīdīgajiem jautājumiem.

Koalīcijas mērķis bija vienoties par kompromisiem pirms trešā lasījuma Saeimas sēdē, lai plenārsēdē pēdējā brīdī, koalīcijas frakciju viedokļiem daloties, ar opozīcijas atbalstu netiek iebalsoti pēdējā brīža "pārsteigumi" novadu kartē. Kuluāru sarunās politiķi atzīst, ka trešajā lasījumā iespējama neparedzama notikumu gaita, jo šīs piecu partiju valdošās koalīcijas nepilna pusotra gada vēsturē ir virkne balsojumu, kad koalīcijas domas dalījušās un talkā ar savām balsīm nākusi opozīcija.

Piektdien Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, kā iepriekš plānots, tomēr nesāka skatīt jautājumu par Jēkabpils pilsētas saglabāšanu atsevišķi no novada, lai gan atbalstu tādai iespējai ceturtdien pauda Jēkabpils novada dome.

Jau iepriekš ziņots, ka "Jaunās Vienotības" valde paudusi atbalstu šādai idejai pēc tam, kad pēc komisijas lēmuma par Jelgavas un Ventspils saglabāšanu atsevišķi no novadiem tādu priekšlikumu par Jēkabpili izteica apvienībā esošā Jēkabpils reģionālā partija. Valdošajā koalīcijā tas vēl nebija apspriests.

Piektdienas rītā pirms Saeimas komisijas sēdes arī frakcija "KPV LV" izplatīja paziņojumu, ka nolēmusi atbalstīt Jēkabpils pilsētu atsevišķi no Jēkabpils novada, ko veidotu patreizējie Jēkabpils un Krustpils novadi.

"Delfi" jau rakstīja, ka Jelgavas un Ventspils jautājums, kur koalīcija, lai vispār īstenotu reformu ieplānotajā laikā, piekāpās opozīcijai, atraisīja Jēkabpils patstāvības vēlmi.

Jau ziņots, ka administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta izskatīšana komisijā pirms trešā lasījuma īpaši raiti sāka ritēt pēc tam, kad pagājušā nedēļā visai negaidīti un bez debatēm komisijā vairākuma atbalstu guva Zaļo un zemnieku savienības deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumi par Ventspils un Jelgavas saglabāšanu atsevišķi no novadiem, kā tas bija nolemts pirmajā un otrajā lasījumā. Līdz ar to patlaban plānots, ka pēc reformas esošo 119 pašvaldību vietā būs 42.

Pērn pavasarī, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā ar administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu, tika piedāvātas 35 pašvaldības. Laika gaitā plānoto pašvaldību saraksts tika pagarināts, galvenokārt, ņemot vērā pašu valdošās koalīcijas partiju īpašās vēlmes.

Par zināmu politisku un īpaši neafišētu piekāpšanos opozīcijas prasībām Ventspils un Jelgavas jautājumā valdošā koalīcija tagad, pirms trešā lasījuma, izšķīrās, saprotot, ka pretējā gadījumā tā nespēs īstenot savu plānu pieņemt reformas likumu gadu pirms pašvaldību vēlēšanām, kas paredzētas 2021. gada jūnijā. Tas nozīmētu, ka reformu varētu nākties atlikt uz vēl četriem gadiem.

"Delfi" jau ziņoja, ka novadu reformas apspriešana Saeimā otrajā lasījumā iegāja valsts vēsturē kā ilgākā viena likumprojekta apspriešana plenārsēdē, kā arī tika sasteigti pabeigta Covid-19 epidēmijas dēļ, partijām vienojoties un atsaucot daļu priekšlikumu. Pēc vairāku nedēļu pārtraukuma deputātiem pēc pašizolācijas atgriežoties darbā, atbildīgā komisija darbu pie likumprojekta atsāka jau videokonferences režīmā, un sākotnēji tas ļoti apgrūtināja darbu, jo interese no pašvaldībām un citām ieinteresētajām organizācijām ir ļoti liela.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Jaunā Vienotība Novadu reforma Ilze Viņķele Jānis Bordāns Jēkabpils Jelgava Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Raivis Dzintars Zaļo un zemnieku savienība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form