Sarunā ar Daugavpils mēru Ritu Strodi Jēkabsons pārrunāja iespēja pilsētas cietoksnī izvietot minētās policijas struktūras un nolemts aprēķināt šo telpu pielāgošanas izmaksas, lai pēc tam varētu lemt par iekšlietu ministrijas finansējuma piešķiršanu šim projektam.
Jau bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis izteica apņēmību tuvāko gadu laikā nodrošināt ar jaunām telpām Daugavpils likumsargus, jo šo pilsētu policistu mājvietas ir kritiskā stāvoklī. Tad arī radās ideja par cietokšņa telpu pielāgošanu šīm vajadzībām.
Arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS) apsver iespēju izmantot cietoksni - iecerēts uz Daugavpili no Ādažiem pārvietot artilērijas divizionu, un tas varētu notikt jau šogad.
Daugavpils cietoksnis, kas celts 19.gadsmita pirmajā pusē, ir vienīgais Ziemeļeiropā, kas saglabājies bez lielām izmaiņām. Cietokšņa būvniecība sākta 1810.gadā Napoleona karaspēka uzbrukuma laikā, to iesvētīja 1833.gadā, bet būvdarbi turpinājās līdz 1878. gadam. Tobrīd cietoksnis jau bija zaudējis stratēģisko nozīmi un turpmāk kalpoja par ieroču un pārtikas krājumu noliktavu un cietumu. Otrā pasaules kara laikā cietokšņa priekštilta nocietinājumu fortā bija izvietots ebreju geto, bet pie cietokšņa ziemeļu vaļņiem atradās krievu karagūstekņu nometne.
1998.gadā valdība pieņēma lēmumu Daugavpils cietoksni nodot VNĪA apsaimniekošanā. Šobrīd cietokšņa teritorijas apsaimniekošanai un nodokļu samaksai aģentūra tērē apmēram 40 tūkstošus latu gadā, taču ienākumi no cietokšņa apsaimniekošanas ir aptuveni tikai 2,5 tūkstoši latu. Pērn Saeimas Pieprasījumu komisija vērsās ar lūgumu pie valdības izstrādāt Daugavpils cietokšņa attīstības koncepciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
