Viņš gan atzina, ka viņam pagaidām nav pretenziju ne pret vienu Iekšlietu ministrijas (IeM) pakļautības dienesta vadītāju, tomēr norādīja, ka dienestu vadībai pa laikam vajadzēs rotēt, lai novērstu "iesēdēšanos amatā", rutīnu un korupcijas iespējas.
"Tā visur pasaulē ir plaši izplatīta prakse gan, piemēram, diplomātiskajos dienestos, gan citās jomās.. Minēsim kaut vai pašreizējo ASV vēstnieku Latvijā Braienu Karlsonu - viņš tikko tā pa īstam ir iedzīvojies Latvijā, apguvis valodu, taču drīzumā viņam jau būs jāpamet mūsu valsts, jo būs pagājuši viņam šajā postenī atvēlētie trīsarpus gadi," klāstīja Jēkabsons.
Ministrs sprieda, ka optimālais laiks, kāds cilvēkam vispār būtu jāpavada vienā atbildīgā postenī, varētu būt "trīsarpus līdz četri gadi". "Taču nekādā gadījumā - ne vairāk par sešiem gadiem," viņš sacīja. Vienlaikus viņš gan atzina, ka iekšlietu sistēmā ar tās specifiskajām īpatnībām šis termiņš varētu būt ilgāks - apmēram septiņi gadi, jo paiet vairāk laika, kamēr cilvēki iestrādājas sev uzticētās jomas uzdevumos un mērķos. "Iekšlietu sistēma nedrīkst būt kā sastāvējies ūdens, tai jābūt dzidram, plūstošam strautam," rotācijas mērķus akcentēja Jēkabsons.
Ministrs gan neatklāja, kuri no IeM iestāžu vadošajiem darbiniekiem varētu būt pirmie "rotējamie".
Visilgāk no vadošiem iekšlietu struktūru darbiniekiem - vairāk nekā septiņus gadus - amatā ir Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš, kurš amatu ieņem kopš 1997.gada februāra. Tikai pusgadu mazāk kopš 1997.gada jūlija pašreizējā amatā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Aivars Straume. Jānis Reiniks Drošības policijas priekšnieka amatā ir kopš 1999.gada decembra.