Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons (LPP) uzskata, ka valsts drošības sistēma ir krīzes priekšvakarā, jo zemā atalgojuma dēļ darbu policijā masveidā pamet pieredzējušie speciālisti.
Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību birojs informēja, ka tikai šogad piecos mēnešos darbu iekšlietu dienestos, lielākoties Valsts policijā, pametuši 450 cilvēki, no kuriem lielākā daļa ir ar piecu līdz desmit gadu darba stāžu iekšlietu sistēmā. “Tie ir pieredzējuši, taču vienlaikus vēl jauni un perspektīvi darbinieki,” norāda ministrs, pamatojot nepieciešamību palielināt ministrijas darbinieku algas.

Valsts policijas skola šopavasar pirmo reizi kopš tās dibināšanas nav spējusi nokomplektēt mācību grupu, savukārt Valsts robežapsardzības koledžā mācīties vēlošo jauniešu skaits šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bija desmit reizes mazāks, kas liecinot par situācijas nopietnību. Nepietiekams ir arī Iekšlietu ministrijas materiāli tehniskā aprīkojuma nodrošinājums.

Iekšlietu ministrijā izstrādātais algu paaugstināšanas projekts ļaus saglābt tikai pašu elementārāko - nodrošināt sabiedrisko kārtību uz ielas un masu pasākumos.

Atliekot problēmas risinājumu, interpretējot to kā “populistisku”, tiek apdraudēta valsts iekšējā drošība, “Iedzīvotāju drošība un sabiedriskā kārtība bez šaubām pieder pie valsts prioritārajiem pienākumiem un šī nav tā tēma, par kuru vajadzētu uzsākt politisku tirgu,” , uzskata ministrs.

Investīcijas Iekšlietu ministrijas materiāltehniskajā bāzē un darbinieku atalgojumā pēdējos 15 gados bijušas simboliskas un novēlotas. “Ja strīdi par nepieciešamību investēt sabiedriskās drošības nodrošināšanā arī turpmāk būs noturīga tradīcija mūsu valsts dzīvē, tad mēs riskējam kļūt par starptautiskas blamāžas objektu,” norāda Jēkabsons.

Jau tagad jārēķinās, ka 2006.gada pasaules hokeja čempionāta drošības organizēšana prasīs ievērojamas investīcijas. “Tāpat nedrīkst aizmirst, ka esam arī Eiropas Savienības austrumu robeža, un mums allaž ir jāpatur prātā, ka drošība mūsu valstī vairs nav tikai mūsu valsts iekšējā lieta,” atzīmē ministrs.

Ministrs uzskata, ka viņa pienākums ir uzturēt šāda darba algas paaugstināšanas prasību valdības priekšā, norādot uz tās prioritāti un neatliekamību. Algu paaugstināšanas koncepcija ir minimālā nepieciešamā, lai nepieļautu krīzi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!