Caur sešiem Jelgavas pilsētas teritorijā esošajiem kolektoriem Driksā, bet pēc tam Lielupē nonāk aptuveni 15% neattīrītu kanalizācijas ūdeņu, kas ir iemesls ūdenī peldošajām fekālijām un nepatīkamajam aromātam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Par to pastāstīja Jelgavas domes vides aizsardzības jautājumu speciāliste Solvita Lūriņa. Neattīrītie kanalizācijas ūdeņi Driksā, kas ir Lielupes atteka, ieplūst caur Miķelsona, Linu kombināta un Jēkaba, Raiņa un Driksas ielu kolektoriem. Kanalizācijas ūdeņus pilnībā attīra tikai Jāņa ielas kolektorā, kas atrodas visaugstāk upes augštecei.

Caur šo kolektoru upē nonāk neattīrīti notekūdeņi. Pēc Lūriņas sacītā, notekūdeņu attīrīšanai nepieciešams izvietot tā sauktos naftas un smilšu ķērājus, kam pagaidām pilsētai nepietiek naudas.

"Lielupei ar tās salīdzinoši zemo ūdens līmeni attiecībā pret jūras līmeni ir traucēta pašattīrīšanās. Turklāt šīs vasaras karstais laiks un mazais nokrišņu daudzums vēl vairāk traucē upes pašattīrīšanos. Diemžēl naudas trūkums kavē kanalizācijas novadus pieslēgt attīrīšanas sistēmām. Neattīrīto kanalizācijas ūdeņu tecināšana upē kopš padomju gadiem nepārsteidz jelgavniekus, un neizbrīna fekāliju peldēšana Lielupes attekā," teica Lūriņa.

Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas nodaļā pastāstīja, ka nākamgad izveidot paredzētajā publiskajā peldvietā Lielupē pie airēšanas bāzes ņemtās ūdens analīzes pagaidām ir apmierinošas.

Aģentūras Jelgavas nodaļas vadītāja Elvīra Brūvere pauda, ka pašlaik "ir pāragri izdarīt secinājumu, vai Lielupē varēs nākamgad peldēties vai nevarēs". "Ir pāragri izteikt apgalvojumus, lai dotu cilvēkiem cerības vai liktu vilties, jo vasara vēl nav beigusies un galīgos secinājumus varēs izdarīt pēc analīžu apkopošanas," viņa sacīja. Jelgavā oficiālu peldvietu nākamajam gadam plānots izveidot arī Svētē.

Šogad Jelgavas domes tautsaimniecības komisija no dabas resursu nodokļa SVA iedalījusi vairāk nekā 1000 latu mikrobioloģisko un ķīmisko analīžu veikšanai Svētē un Lielupē.

Peldvietu par oficiālu var atzīt tikai Sabiedrības veselības aģentūra. Lai tas notiktu, ir jāizpilda Ministru kabineta noteikumos minētās prasības par glābšanas dienesta nodrošinājumu, labiekārtojumu peldvietā un bērnu peldvietu.

SVA ūdens kvalitāti kontrolē tikai sešās saldūdens peldvietās Latvijā, jo līdzekļu trūkuma dēļ pašvaldības nav ieinteresētas peldūdens pārbaudēs. SVA sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Ontužāne iepriekš pauda, ka pašvaldības ir ļoti kūtras analīžu pieprasīšanā, lai gan ūdens pārbaudes maksā tikai 20 latu.

Speciālisti peldūdens kvalitāti pārbauda Svētes ezerā, Jūrmalā - Lielupē pie glābšanas stacijas, Daugavpilī Lielajā Stropu ezerā, Riča ezerā, Sventes ezerā un Sila ezerā. Visās šajās ūdenskrātuvēs peldūdens kvalitāte ir laba.

Jāatgādina, ka pēc peldēšanās ezeros ar akūtām zarnu infekcijas slimībām saslimuši 22 bērni. Seši bērni saslima pēc peldes Balvu ezerā, bet 16 pēc peldes Siguldas pagasta Matiņu ezerā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form