Jelgavas novada dome ceturtdien, 24. oktobrī ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu lūgt Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, VARAM ministram, Tiesībsargam, Saeimas frakcijām un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegt priekšlikumu Saeimā, ar kuru Jelgavas pilsētai saglabātu republikas pilsētas statusu, portālu “Delfi” informēja Jelgavas novada pašvaldība.
Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā VARAM ministra Jura Pūces izteikumus, ka ministrija nav saņēmusi konstruktīvu risinājumu vai piedāvājumu no Jelgavas novada, Jelgavas pilsētas un Ozolnieku novada. Jelgavas novads turpretī norāda, ka visas trīs pašvaldības vairākkārt vērsušās ministrijā, aicinot ņemt vērā to argumentus un ierosinājums izmaiņām novadu reformas plānā.
Turklāt Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji piektdien, 25. oktobrī, tikās ar neatkarīgajiem Saeimas deputātiem, no kuriem uz aicinājumu atsaucās Didzis Šmits, Linda Liepiņa un Karina Sprūde. Lai tiktu ievērota vienlīdzīgu kritēriju piemērošana Jelgavas novadam tikpat lielā mērā kā Daugavpils un Rēzeknes novadam, Jelgavas pašvaldības pārstāvji deputātus aicināja kļūt par “lobijiem”.
Novada pašvaldība uzskata, ka tā pilnībā spēj veikt tai ar likumu uzticētās funkcijas un, ka Jelgavas pilsētas iekļaušana novada sastāvā radīs risku lauku iedzīvotāju pārstāvniecībai domē. Tā spēj uzturēt saimnieciski, ekonomiski efektīvu attīstības tempu un daudz lielākā mērā apliecina spēju pastāvēt bez pilsētas.
"Jelgavas novads atrodas vienādā ne atšķirīgā situācijā ar lauku teritorijām, kas robežojas ar Daugavpili, Rēzekni un Liepāju, tāpēc likumdevējam, izdodot likumu, ir jāievēro tiesiskās vienlīdzības princips, līdztiesības princips. Likumprojekta sagatavotāji nav norādījuši atšķirīgas attieksmes piemērošanas saprātīgus iemeslus, leģitīmu mērķi un samērīgumu," norāda pašvaldība.
"Delfi" jau ziņoja, ka ceturtdien, 24. oktobrī, ar 71 deputāta balsi par un 13 pret Saeima nodeva valdības iesniegto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu atbildīgajai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Pašreiz valdība piedāvā esošo 119 pašvaldību vietā izveidot 39 – piecas republikas nozīmes pilsētas un 34 novadus.
Pēc šī likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās pašreizējās republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šā likuma noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā.
