Jelgavas pašvaldība skaidroja, ka 2019. gadā tiltam pār Lielupi Lielajā ielā tika veikta galvenā inspekcija. Eksperts savā atzinumā norādīja uz nepieciešamību nekavējoties plānot speciālo inspekciju konkrētu divu balstu zemūdens daļai.
"Šāda speciālā inspekcija bija nepieciešama, lai papildus pārbaudītu vizuāli konstatēto izskalojumu tilta balsta daļā, bet nekādā gadījumā neliecināja par draudiem tilta nestspējai, ko apliecināja arī par pašvaldības tiltu uzturēšanu atbildīgais speciālists," raksta pašvaldība.
2021. gadā veikta speciālā inspekcija tilta balstu zemūdens daļai, kas esot apstiprinājusi, ka izskalojums tilta balsta daļā neietekmē tilta nestspēju vai tā drošu izmantošanu.
Komentējot problēmas ar tiltu pār Svētes upi Malkas ceļā, pašvaldība norāda, ka pašlaik normatīvajos aktos nav paredzēts, ka gājēju plūsmai uz ielām, ceļiem vai tiltiem obligāti jābūt nodalītai no brauktuves. Lai nodrošinātu satiksmes drošības prasības uz tilta, ir izvietoti ceļu satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi ar ātruma ierobežojumu līdz 30 kilometriem stundā un brīdinājuma zīmes par gājēju satiksmi uz tilta.
"Tilta pār Svētes upi Malkas ceļā konstrukcija šobrīd neļauj veikt gājēju plūsmas atdalīšanu no braucamās daļas, neveicot tilta pilnu pārbūvi," apgalvo pašvaldībā.
Papildus vietvara norāda, ka tā regulāri veic tiltu apsekošanu un apsekošanas laikā konstatētos defektus reģistrē elektroniskajā sistēmā. Tāpat pašvaldība katru gadu veic Jelgavas tiltu, pārvadu un tuneļu vispārējās inspekcijas, fiksējot katra tilta tehnisko stāvokli, detalizēti novērtējot tiltu konstrukcijas elementus, pievienojot arī fotofiksācijas materiālus.
Lai nodrošinātu VK revīzijas ieteikumu ieviešanu, pašvaldība ir izstrādājusi pilsētas ielu ikdienas uzturēšanas kārtību, kurā ir iekļautas arī tiltu, pārvadu un tuneļu ikdienas uzturēšanas prasības. Lai uzlabotu tiltu ikdienas uzturēšanas prasību savlaicīgu izpildi un kontroli, kā arī ieviestu detalizētu tiltu apsekošanas uzskaiti, tiek aktualizētas ielu un ceļu ikdienas darbu tehniskās specifikācijas, kurās iekļaus sadaļu par tiltu, pārvadu un tuneļu ikdienas apsekošanas veikšanu.
Savukārt, lai nodrošinātu Jelgavas iedzīvotāju interesēm atbilstošu budžeta prioritāšu noteikšanu, pašvaldība plāno izstrādāt kārtību, kādā tiek sagatavota un iesniegta informācija par tiltu tehnisko stāvokli budžeta prioritāšu noteikšanai un ietveršanai pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos un kārtējā gada budžetā. Tāpat plānots noteikt kritērijus, kādos gadījumos veicami darbi tiltos konstatēto bojājumu novēršanai.
Kā ziņots, VK veikusi revīziju 11 pašvaldībās – Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī un Jelgavā, kā arī Daugavpils, Madonas, Rucavas, Nīcas, Limbažu un Smiltenes novadā. Revīzijā secināts, ka pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc neesot pārliecības par vismaz 98 pašvaldību tiltu drošību.
Revīzijā konstatētais liecina, ka pašvaldībās bieži vien netiek realizēti daudzi no nepieciešamiem pārvaldības pasākumiem. Tilti galvenokārt netiek uztverti kā inženierbūves, bet kā parasti ceļu posmi, un apsaimniekošana aprobežojas ar brauktuves uzturēšanai nepieciešamiem darbiem, piemēram, veicot bedrīšu lāpīšanu.
Pašvaldību īpašumā esošo tiltu stāvokli VK saskata kā nopietnu problēmu, kas nonāks valdības darba kārtībā jau tuvākajā desmitgadē. Revidenti akcentē, ka patlaban to vairs nevar uzskatīt tikai par pašvaldību problēmu, jo pirms 60-70 gadiem celto un kopumā slikti uzturēto tiltu pilnvērtīgas izmantošanas laiks tuvojas beigām un būs nepieciešami lieli ieguldījumi.
Novados vien būs nepieciešami gandrīz 85 miljoni eiro esošo tiltu atjaunošanai un jaunu būvniecībai. Ja valsts un pašvaldības neradīs risinājumus un finansiālu atbalstu šīs jomas salīdzinoši straujai sakārtošanai, var sagaidīt sekas, kas sāpīgi skars gan iedzīvotāju mobilitāti, gan drošību, gan tautsaimniecību kopumā, skaidro VK.
VK ir sniegusi ieteikumus situācijas uzlabošanai izlasē iekļautajām 11 pašvaldībām, tomēr aicina tam pievērsties arī citas pašvaldības, jo revīzijā konstatētā situācija ar pašvaldību tiltiem un pārvadiem, visticamāk, ir līdzīga visas Latvijas teritorijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
