Pašlaik, izstrādājot 2019.gada budžeta plānu, Jelgavas pašvaldība neplāno to lielāku par šī gada budžetu, informēja pašvaldībā.
Darbs pie pilsētas nākamā gada budžeta ir sākts, taču prognozes ir piesardzīgas, aģentūrai LETA pauda pašvaldības pārstāve Egita Veinberga.
"Svarīgi, kad tiks pieņemts valsts budžets, kādas būs dotācijas pašvaldībām un, vai tiks ievēroti un saglabāti iepriekšējo gadu likuma nosacījumi, lai faktiskie pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar valsts budžeta kompensāciju būtu 19,6% apmērā no faktiskajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem," skaidroja pašvaldības speciāliste.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļu prognozes nākamajam gadam pašvaldībā ir zemākas nekā 2018.gadā, un pašlaik nevienā nozarē pilsētas budžetu nav plānots palielināt.
Savukārt Jēkabpils pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis skaidroja, ka pašvaldībā budžeta veidošanas process sācies jau augustā, bet joprojām prognozēt budžeta apjomu ir pāragri. "To var izdarīt tikai pēc valsts budžeta pieņemšanas," pauda izpilddirektors, piebilstot, ka pašvaldības darbinieku atalgojuma budžets plānots 2018.gada apjomā.
Arī Pļaviņu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Kitajeva atzina, ka darbs pie nākamā gada budžeta sagatavošanas pašvaldībā ir sākts, decembrī sāksies pašvaldības iestāžu un struktūrvienību iesniegto budžeta pieprasījumu izskatīšana, tāpēc pašlaik vēl ir grūti prognozēt un runāt par konkrētiem skaitļiem.
Jau vēstīts, ka Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir nobažījusies par pašvaldību funkciju nodrošināšanu no nākamā gada un aicina amatpersonas vērtēt radušos situāciju, jo aizkavējusies valsts budžeta pieņemšana, šonedēļ pēc tikšanās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem aģentūrai LETA paziņoja LLPA.
Ņemot vērā to, ka pašlaik ir ieilgušas jaunās valdības veidošanas sarunas, 2019.gada 1.janvārī vēl nebūs pieņemts un izsludināts valsts budžets 2019.gadam, LLPA aicina risināt situāciju, izvērtējot pašvaldību finanšu resursu pieejamību, lai varētu nodrošināt vēl 2018.gadā pieņemtos valdības lēmumus par pedagogu algu palielināšanu no pašvaldību budžeta, kā arī sākto projektu realizāciju, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu. Līdz ar to LLPA aicina apsvērt papildu dotāciju piešķiršanu pašvaldību funkciju izpildes nodrošināšanai, izejot no 2019.gada valsts budžeta bāzes.
LLPA norāda, ka līdz ar apjomīgo nodokļu reformu, kas īstenota 2018.gadā, pašvaldību budžetos turpmākajos gados vērojams nodokļu ieņēmumu samazinājums. Ņemot vērā, ka 85% no nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetos veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi un gada sākumā bija vērojama IIN neizpilde, pašvaldības pauž bažas par finanšu resursu pietiekamību pašvaldību funkciju pilnīgai nodrošināšanai no nākamā gada janvāra.
LLPA vēstulē ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP) aicinās izvērtēt radušos situāciju un sniegt iespējamos risinājumus.
