Jelgavas poliklīnikā darbu uzsākušas divas mediķes no Ukrainas, kuras uzsākušas apgūt arī latviešu valodu, portālu "Delfi" informēja poliklīnikā.
Olena Rešetniaka darbu "Jelgavas poliklīnikā" uzsākusi vienā no ģimenes ārsta praksēm kā papildus ārsts Brigitas Kļavkalnes praksē ģimenes ārsta Alda Siliņa uzraudzībā. Ārpus darba laika viņa apgūst latviešu valodu un, pieņemot pacientu, jau prot teju skaidrā latviešu valodā iepazīstināt ar sevi. "Komunicēju latviešu valodā, cik protu," pēc pirmās aizvadītās darba nedēļas poliklīnikā smaidot nosaka ārste, piebilstot – kamēr latviešu mēlē pilnvērtīga saruna vēl nesanāk, saruna ar pacientiem šobrīd notiek svešvalodā.
Kā norāda poliklīnikā, Ukrainā Rešetniaka kā ģimenes ārste praktizēja kopš 2012. gada. Dzīvojusi Doņeckas apgabalā, vēlāk pārcēlusies uz Ukrainas rietumiem, taču karš rimto dzīves ikdienu sagrieza kājām gaisā, un augusta vidū viņa ar ģimeni ieradās Latvijā.
Abi viņas bērni ir iejutušies Jelgavas izglītības iestādēs. Atrasts arī mājoklis, kā arī atsāktas darba gaitas. Par atgriešanos dzimtenē Rešetniaka patlaban nedomā. "Ukrainā ir palikušas tikai drupas. Elektrība, gāze, ūdens – nekas no tā nav pieejams. Nav iespējams nodrošināt normālus dzīves apstākļus. Būs nepieciešams ļoti ilgs laiks, līdz šī Ukrainas daļa spēs atgūties," viņa norāda.
Savukārt kopš aprīļa Jelgavas poliklīnikā strādā arī medicīnas māsa Valentīna Kuharčuka no Kijivas. Sākoties karam, viņa neplānoja doties prom no Ukrainas, taču meita un mazdēls pierunājuši.
"Vairāk baidījos viņus vienus palaist, nekā palikt. Sapratu arī, ka drošība ir pirmajā vietā, tāpēc ātri kravāju mantas un devāmies ceļā," atceras Kuharčuka. Zināms bija tikai galamērķis. Latvija izvēlēta, jo meita strādā starptautiskā uzņēmumā, kas darbojas arī mūsu valstī, tāpēc bija cerība, ka vismaz vienam no ģimenes būs iespēja strādāt un nodrošināt pārējos. Ierodoties Latvijā, liels bija pārsteigums par atsaucību un sistēmu, kas izstrādāta, lai sniegtu atbalstu bēgļiem. "Es pat iedomāties nevarēju, ka tik ātri kāds man piedāvās darbu," savu pārsteigumu neslēpj sieviete.
Arī saziņa ar pacientiem norit veiksmīgi. Ikviens tiek informēts, ka speciāliste ir no Ukrainas, tādēļ nav iebildumu sarunā izmantot krievu valodu. Bet, ja pacientam ir grūtības runāt svešvalodā, tiek nodrošināts tulkojums, akcentē ārstniecības iestādē.
"Latviešu valoda ir grūta, taču esmu motivēta to iemācīties," apņēmīga ir medicīnas māsa. Lai arī Kuharčukai latviešu valodas apguve norit lēnām, ukrainiete priecājas par savu mazdēlu, kurš šobrīd izglītību iegūst vienā no Jelgavas sākumskolām un viņa latviešu valodas prasmes jau ir labā līmenī.
"Nav noslēpums, ka Latvijā medicīnas sistēmā ir akūts strādājošo trūkums, tāpēc vēl jo lielāks gandarījums, ka Olenas un Valentīnas gadījumā bija abpusēja ieinteresētība uzsākt darba gaitas Jelgavas poliklīnikā," uzsver tās vadītāja Kintija Barloti.
Jelgavas poliklīnikā uzsver – ja pacientam ārstniecības pakalpojumu sniegs medicīnas persona, kas ir Ukrainas iedzīvotājs, tad pirms pakalpojuma saņemšanas pacients par to tiks informēts. Ja pacientam saziņā ar šo ārstniecības personu būs nepieciešama tulka palīdzība, par to jāinformē Jelgavas poliklīnikas reģistratūras darbinieks pirms pakalpojuma saņemšanas.
Jau ziņots, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ bēgļu gaitās devušies vairāki miljoni cilvēku.
