Jezuītu centrs 'Kairos' Jaunmārupē saņem būvatļauju; celtniecība sāksies nākamgad  (169)

Būvprojekts, ko pērn "izbrāķēja" Mārupes novada Būvvalde, pēc tā pārstrādāšanas šā gada jūlijā atļauju saņēmis, līdz ar to dota iespēja sākt centra būvniecību. Jaunais projekts izstrādāts, ņemot vērā pagājušajā gadā notikušajā publiskajā apspriešanā izteiktos iebildumus un ieteikumus.

Jaunajā projektā ir samazināta ēkas platība, tādējādi tā iekļaujas apbūves normatīvos. Centrs vairs neskar meža teritoriju, līdz ar to nepieciešamība izcirst kokus, kas pērn bija viens no nozīmīgiem iemesliem, kuru dēļ pret ēkas celtniecību protestēja mārupieši, samazināta līdz minimumam.

Meļņikovs portālam "Delfi" atzīmēja, ka ēka ir paredzēta kā multifunkcionāla celtne kultūras vajadzībām – tas vēlreiz tiek izcelts ar telpu pielietojuma un pielāgojumā iespējām. Tā nav baznīca – arī ēkas kods projektā ir labots atbalstoši iecerei –, bet gan centrs, kam būs dažādas funkcijas – tas būs piemērots koncertu, izstāžu, izglītojošu un izklaides pasākumu rīkošanai, bet tāpat centrā tiks piedāvātas arī iespējas garīga rakstura nodarbēm – tur būs meditācijas telpa, vieta, kur noturēt dievkalpojumus, kā tas ir, piemēram, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un citviet.

Meļņikovs noliedza sociālajos medijos publiskoto informāciju par to, ka centrs it kā nodarbošoties ar atkarībās esošu personu ārstēšanu, rehabilitāciju vai izmitināšanu, uzsverot, ka tā nav patiesība. "Kairos" centrā nekad nav bijuši paredzēti un arī joprojām nav paredzēti nekādi rehabilitācijas pakalpojumi – tā arī nav projekta īstenotāju kompetence.

Centrs tiek veidots, lai piedāvātu ikvienam, tostarp ģimenēm, bērniem un gados vecākiem cilvēkiem, iespēju pavadīt laiku kopā, atpūsties, baudīt kultūru, mākslu, blakus esošo dabas parku, izglītoties, saņemt psiholoģisku atbalstu un garīgi bagātināties.

Centra idejas autoru pārstāvis arī uzsvēra, ka "Kairos" būvniecība nerada risku blakus esošajai skolai, bērnudārzam, skeitparkam, par ko iepriekš satraukumu pauda virkne Mārupes iedzīvotāju.

Viņš akcentēja, ka būvniecības process var būt īslaicīgs apgrūtinājums, bet, tāpat kā jebkura cita objekta būvniecībā, arī centra celtniecībā ir paredzēti drošības pasākumi, tostarp nožogojuma izveide un brīdinājuma zīmju izvietošana. Projekta īstenošanā tiks ievēroti visi drošības pasākumi, jo tieši drošība ir pamatnosacījums, lai būvniecību vispār varētu uzsākt un īstenot. Viņš piebilda, ka piekļuves ceļš centram "Kairos" tiks veidots, papildinot ar braucamo daļu jau esošo gājēju celiņu.

"Delfi" jau rakstīja, ka ar sabiedrisko apspriešanu pērn jūnija vidū tika pieteikta Latvijas Romas katoļu baznīcas iecere Jaunmārupē, Ievu ielā 8, būvēt kultūras un sociālā garīguma centru "Kairos".

Šī iecere uzjundīja plašu kaislību gammu – iedzīvotāji sociālajos tīklos un citās saziņas platformās tika aicināti balsot "pret" šāda centra būvniecību, kā argumentus minot gan apsvērumus par nepieciešamību apbūves vietā, kas ir privātīpašums, saglabāt kokus, bažas par iedzīvotāju, tostarp, bērnu drošību, jo tikšot celts narkomānu rehabilitācijas centrs, norādot uz tumsonību, "maģisku pakalpojumu" tirdzniecību no katoļu baznīcas puses, minot lielāku nepieciešamību pēc moderna zinātnes centra un pat piesaucot iespējamās celtniecības izraisītos ekoloģiskas katastrofas draudus.

Savukārt būvniecības idejas virzītāji un aizstāvji šīs bažas pilnībā noraidīja, skaidrojot, ka "Kairos" būšot Latvijā pirmais starpkonfesionālais kultūras, sociālais un garīguma centrs – pirmā dažādām konfesijām piederīgo pulcēšanās, lūgšanu un sadraudzības vieta Mārupes novadā, kurā vismaz aizpērnā gada sākumā, bija ap 20 000 iedzīvotāju

Centra celtniecībai organizācija "Jezuīti Latvijā" sadarbībā ar Rīgas Romas katoļu baznīcas kūriju izveidoja fondu "Kairos". Pati organizācija "Jezuīti Latvijā", kas ir 1534. gadā dibināta katoļu baznīcas organizācija, kurai pieder arī pāvests Francisks, Latvijas reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā reģistrēta 2017. gadā Mārupē, Kantora ielā, turpat, kur atrodas jezuītu klosteris. Tieši jezuītiem arī pieder centra "Kairos" būvniecības ideja.

Konkrēto 1,2 hektāru plašo īpašumu uz kura baznīcu, kā arī centru "Kairos" iecerēts celt, katoļu baznīcas kūrija saņēmusi kā dāvinājumu. Centra būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 1,5 miljoniem eiro un līdzekļus bija iecerēts iegūt gan no baznīcas ārvalstu fondiem, gan arī vietējiem uzņēmējiem un atbalstītājiem.

Pērnā gada vasarā Mārupes novada Būvvalde noraidīja Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrijas iesniegumu, kurā lūgta atļauja būvēt kultūras un sociālā garīguma centru "Kairos".

Kā izriet no lēmuma, Mārupes novada domē bija saņemta 501 aptaujas lapa, kurā pausts viedoklis par centra būvniecību. 125 aptaujas dalībnieki būvniecības ieceri atbalstījuši, bet 604 dalībnieki ieceri noraidījuši. Domē jau iepriekš informēja, ka vienam dokumentam bija vairāki iesniedzēji.