Saeimas Jauno konservatīvo frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs ir nosūtījis iesniegumu ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, lūdzot veikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai skaļās būvnieku karteļa lietas dalībnieku rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, portālu "Delfi" informēja partijā.
Partijas preses paziņojumā citēts Jurašs, kurš atzīmējis, ka izmeklēšanas darbu, noskaidrojot kaitējuma apmēru, atvieglos Konkurences padomes (KP) jau paveiktais.
Politiķis uzsvēra, ka nepieciešams izprast valstij radīto zaudējumu apjomu, kā arī atrast veidus, lai šie zaudējumi tiktu kompensēti.
"Nav pieļaujams, ka izpaliek lietas dalībnieku rīcības un atbildības krimināltiesisks novērtējums pēc Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā un 211. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm, un izmeklēšana aprobežojas ar centieniem pierādīt korupcijas faktu," citēts Jurašs.
Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.
Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.
No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015. gada līdz 2018. gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis" Jūrmalā.
KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.
Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.
Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma — 6,1% — tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" — 746 720,15 eiro apmērā.
Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" — 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" — 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" — 1 115 910 eiro apmērā.
"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma — 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" — 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" — 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.
