Jaunā konservatīvā partija (JKP) gatavo lūgumu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim atgriezt otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Kredītiestāžu likumā, portālu “Delfi” informēja partijā.
Paziņojumā norādīts, ka par šiem grozījumiem ceturtdien "draudzīgi nobalsoja partijas, kas saņem ziedojumus no tikko kā arestētājiem maksātnespējas administratoriem Ilmāra Krūma un Māra Sprūda".
"Mums ir pamatotas bažas, ka grozījumi paredzēti, lai nepieļautu Mārim Sprūdam nevēlama administratora izvirzīšanu Trasta komercbankas likvidatora amatam. Jāsecina, ka šodien pieņemtie grozījumi ir noteikta maksātnespējas administartora karteļa lobēts likumprojekts viena ekonomiska grupējuma interesēs. Prakse, ka likumi tiek grozīti un piemēroti dažu interesēm, piedevām veidojot tos neprofesionāli no juridiskās tehnikas viedokļa, vairo tiesisko nihilismu. Kāda jēga meklēt labākos risinājumus nodokļu reformai, veselības aprūpes problēmām un izglītības jomai, ja pieļaujam, ka kāds pa to laiku dauza tiesiskas valsts pamatus?," teikts JKP paziņojumā presei.
"Lūkojoties uz deputātu sarakstu, kas nobalsojuši par deputāta Imanta Parādnieka pēdējā brīdī iesniegto priekšlikumu, jājautā, vai iezīmējas arī jaunās valdības aprises? Vai arī tos vieno tikai līdzīgi sponsori?," norādīts JKP paziņojumā presei.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru.
Likumprojektu atbalstīja 56 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, "Saskaņas" un "No sirds Latvijai". Pret bija 20 parlamentārieši, tostarp "Vienotības" deputāti un Artuss Kaimiņš (KPV LV), savukārt Edvards Smiltēns (V) balsojumā atturējās. Vēl 17 parlamentārieši no ZZS, Nacionālās apvienības, "Vienotības", Latvijas Reģionu apvienības un "Saskaņas" balsojumā nepiedalījās.
Deputātu atbalstītā likuma izmaiņu redakcija nosaka, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi. Līdzīgs ierobežojums noteikts arī administratoriem kredītiestāžu maksātnespējas procesos.
Šādas izmaiņas nozīmējot, ka nevarēs lemt par Armanda Rasas apstiprināšanu "Trasta komercbankas" maksātnespējas procesa administratora amatā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) iepriekš esot informējusi, ka sagatavots jauns saraksts ar pieciem kandidātiem, kas varētu uzņemties šos pienākumus, iepriekš sacīja Budžeta komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS).
Šis jautājums raisīja domstarpības koalīcijā, un "Vienotība" tos neatbalstīja. Partijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns iepriekš pauda, ka šādas likuma izmaiņas esot klaja iejaukšanās FKTK un tiesu kompetencē. Šis esot bezprecedenta gadījums, kad speciāli uzkonstruēti un veikti grozījumi paralēli procesiem saistībā ar "Trasta komercbanku", apgalvoja Smiltēns.
Savukārt deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), kura sākotnējie priekšlikumi likumprojektam arī bija pamats šādām izmaiņām, iepriekš pauda, ka deputāti pie Kredītiestāžu likuma izmaiņām sāka strādāt jau sen, pirms bija izvirzīta jauna administratora kandidatūra "Trasta komercbankas" maksātnespējas procesā.
Parādnieks akcentēja, ka administrators, kas nav pienācīgi pildījis pienākumus, no amata jāatceļ, bet jaunajām administratoram jābūt bez jebkādam aizdomām par interešu konfliktu. Lūgts komentēt "Vienotības" deputātu bažas, Parādnieks norādīja, ka tur ir "konkrētas intereses". Lūgts precizēt, viņš minēja iespējamo saistību ar cilvēkiem, kuri ieinteresēti virzīt konkrētu cilvēku administratora amatam "Trasta komercbankas" procesā.
Kā ziņots, Eiropas Centrālā banka pēc FKTK ierosinājuma 2016.gada marta sākumā anulēja "Trasta komercbankas" licenci, bet marta vidū Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina "Trasta komercbanku" par likvidējamu un par bankas likvidatoru iecēla zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu.
