Sestdien partijas "Jaunais laiks" (JL) ārkārtas kongresā 185 delegāti nobalsoja par grozījumiem statūtos, ar kuriem tiek izveidota JL dome kā neatkarīga partijas institūcija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
143 delegāti vēlējās, lai dome pēc JL partijas priekšsēdētāja Einara Repšes ierosinājuma būtu tikai konsultatīva institūcija, bet 10 delegāti balsojumā atturējās.

Jau ziņots, ka uzrunājot kongresa delegātus Repše paziņoja, ka nekandidēs uz JL valdes priekšsēdētāju amatu, bet vēlas vadīt JL jaunizveidoto domi.

Apstiprinātie JL statūtu grozījumi nosaka, ka dome sastāv no domes priekšsēdētāja, nodaļu vadītājiem un viena pārstāvja no katriem 50 nodaļas biedriem. Domes priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir divi gadi.

Domes priekšsēdētājs ir tiesīgs piedalīties valdes sēde. Dome dod valdei atzinumu par partijas programmu, deputātu kandidātu sarakstiem Saeimas, pašvaldību un Eiropas parlamentu vēlēšanās, grozījumu projektiem un citiem jautājumiem.

Kongresā tika diskutēts par priekšlikumu statūtos noteikt, ka domei ir tiesības atcelt vai apturēt jebkuru valdes lēmumu.

Pēc Repšes lūguma šis priekšlikums tika atsaukts, jo diskusijas par domes pilnvarām tiks turpinātas līdz rudenim, kad JL kongresā tiks pieņemti jauni partijas statūti, kas pilnībā atbildīs jaunajam likumam par partijām.

JL ārkārtas kongresā izvērtās asa domu apmaiņa par partijas priekšsēdētāja Repšes līdzšinējo vadības stilu, kuru vairāki delegāti raksturoja kā "malā stāvošu vērotāju."

Saeimas deputāti Sandra Kalniete, Ilma Čepāne, Kārlis Šadurskis veltīja asus pārmetumus Repšem par to, ka viņš pārāk pakļaujas partijas "pelēko kardinālu" Dana Titava un Edgara Jaunupa viedoklim un ka daudzi partijai svarīgi lēmumi tiek pieņemti nevis valdē vai Saeimas frakcijā, bet šaurā Repšē pietuvinātu personu lokā, kuru vidū tika minētas Solvita Āboltiņa un Linda Mūrniece.

Saskaņā ar grozījumiem statūtos valde sastāvēs no valdes priekšsēdētaja un 14 valdes locekļiem, līdz ar to no statūtiem svītrojot partijas priekšsēdētāja amatu. Atbilstoši statūtiem valdes priekšsēdētāju ievēl uz diviem gadiem, bet valdes locekļus uz vienu.

Kā ziņots, lai apspriestu politisko situāciju valstī un izvirzītu partijai turpmāk īstenojamos uzdevumus, sestdien Lielajā ģildē, notiek JL ārkārtas kongress.

Kongresā tiek apspriesti JL vadības uzdevumi un partijas darba organizatoriskie jautājumi. Darba kārtībā paredzēta statūtu grozījumu apstiprināšana, amatpersonu vēlēšanas un plašas debates.

Dalību JL ārkārtas kongresā pieteikuši 550 partijas biedri. Kopumā JL reģistrēti 1200 biedri.

Jau ziņots, ka 9.Saeimas vēlēšanās JL ieguva trešo labāko rezultātu - par JL nobalsoja 16,36% vēlētāju, kas tai nodrošināja 18 mandātus parlamentā. Tomēr valdības koalīcija tika izveidota bez JL līdzdalības.

9.februārī savu amatu zaudēja JL pārstāvis, Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks. Pēc jaunas koalīcijas izveidošanas Rīgas domē JL frakcijas deputāti sāka zaudēt dažādus ieņemamos amatus pašvaldībā, un JL Rīgas domes frakciju pameta Ivars Gaters, Imants Rākins un Anatolijs Aleksejenko.

Vairāki pašvaldību vadītāji, tai skaitā Alūksnes domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks, ir izstājušies no JL.

Šajā situācijā JL valde nolēma sasaukt ārkārtas kongresu un pārvēlēt partijas vadību. Saeimas JL frakcijas deputātu lielākā daļa nosūtījusi vēstuli visiem JL biedriem, aicinot ārkārtas kongresā par JL priekšsēdētāju ievēlēt Krišjāni Kariņu.

Repše savukārt nācis klajā ar paziņojumu, ka partijas ārkārtas kongresā ir jāpārvēl ne tikai priekšsēdētājs, bet arī valde, kura, pēc viņa domām, nav darbojusies konstruktīvi.

Gatavību kandidēt uz JL priekšsēdētāja amatu publiski apliecinājusi arī Solvita Āboltiņa.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form