Partija uzskata, ka Aksenoks ir sevi veiksmīgi pierādījis, strādājot par tieslietu ministru, turklāt viņš ir aktīvi darbojies JL jau no tās pirmsākumiem, partijas lēmumu pamatoja JL frakcijas konsultante Ieva Zīberga.
Aksenoks ir dzimis 1961.gadā Rīgā, 1984.gadā absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas un mašīnbūves fakultāti automobiļu un automobiļu saimniecības specialitātē, mācījies Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes neklātienes nodaļā.
No 1984. līdz 1989.gadam Aksenoks strādāja par inspektoru Iekšlietu ministrijas Valsts autoinspekcijas pārvaldē, 1989.gadā kļuvis par Ārvalstu draudzības biedrību savienības pārstāvniecības Vjetnamā saimniecības vadītāju. Šajā amatā Aksenoks strādāja līdz 1992.gadam.
Kopš 1992.gada Aksenoks strādāja VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", kur vadīja Rīgas nodaļu, līdz kļuva par tieslietu ministru Einara Repšes (JL) valdībā. Pēc šīs valdības krišanas Aksenoks atgriezās darbā CSDD.
Pašlaik bez JL savus Rīgas mēra kandidātus oficiāli ir nosaukuši arī "tēvzemieši" un Tautas saskaņas partija (TSP), kuru sarakstos pašvaldību vēlēšanās pirmie numuri ir Rīgas domnieks Jānis Birks un TSP priekšsēdētājs Jānis Jurkāns. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija par mēra kandidātu nosaukusi pašreizējo mēru Gundaru Bojāru.
Vēl nereģistrētā partija "Jaunais centrs" mēra amatā vēlētos redzēt pašreizējo Rīgas vicemēru Sergeju Dolgopolovu, Tautas partija - Andri Ārgali, bet Latvijas Pirmā partija - Juri Lujānu.
Savukārt apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" kā kandidātu Rīgas mēra amatam ir nosaukusi PCTVL biedru un krievu skolu aizstāvi Juriju Petropavlovski, kuram gan ar valdības lēmumu nav piešķirta Latvijas pilsonība.