Jo bargāks sods un vairāk aizliegumu, jo vairāk resursu to kontrolei ir vajadzīgs, skaidro pētniece
Foto: LETA

Jo bargāks sods un vairāk aizliegumu, jo vairāk resursu to kontrolei ir vajadzīgs, uzskata domnīcas "Providus" vadošā pētniece Ilona Kronberga.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sarunā viņa norāda, ka gadījumā, ja resursi netiek ieguldīti, aizliegumi nestrādā un iestājas tiesiskais nihilisms. Aktualizējot nāvessoda institūta diskusiju, Kronberga skaidroja, ka Latvijas sodu izpildes sistēma, krimināltiesību sistēma pēdējos gados ir attīstījusies ļoti strauji un Latvijā ir viens no progresīvākajiem Krimināltiesību likumiem Eiropas Savienībā (ES). "Mums samazinās ieslodzīto skaits, mums uzlabojas probācija, mēs virzāmies uz sabiedrību, kas paceļ tos, kuri pakrīt, nevis savācas barā un nolinčo ar akmeņiem. Es domāju, ka šo virzienu mums vajadzētu saglabāt, jo tas ir tā vērts," savas pārdomas pauda Kronberga.

Viņa uzsvēra, ka patlaban Latvijā nevajadzētu strādāt pie sodu politikas, kas valstī lielā mērā ir kārtībā, bet gan pie prevencijas attīstīšanas, jo Latvija, līdzīgi kā citas ES dalībvalstis, ļoti dārgi maksā par savām sodu sistēmām. "Sodu sistēma nav tikai brīdis, kad "žuļiks" sēž cietumā, - tā veidojas no mirkļa, kad noziedzīgais nodarījums tiek izdarīts, tālāk sadaloties divos virzienos - kaitējums cietušajam un noziedzīgā nodarījuma izdarītājs, kas nonāk mūsu sodu sistēmā un uz kuru tiek tērēts visu iesaistīto iestāžu budžets - policijas budžets, prokuratūras budžets, tiesu budžets un ieslodzījuma vietu budžets -, kā arī prevencija," pastāstīja Kronberga.

Ja cilvēki saka, ka ir nepieciešams atjaunot nāvessodu vai mums vajag mūža ieslodzījumu bez iespējām apžēlot, tad cilvēkiem kaut vai būtu jānorāda uz to, cik daudz viņi samaksās par vienu šādu mūža ieslodzīto bez iespējām tikt apžēlotam, retoriski skaidro pētniece, uzdodot jautājumu, vai tiešām valstij un cietušajiem no tā paliks labāk.

Kronberga atkārtoti uzsvēra prevencijas nepieciešamību, norādot uz to, ka Tieslietu ministrijā patlaban tiek izstrādāts Preventīvo piespiedu līdzekļu likums, lai tajā brīdī, kad sabiedrība, kaimiņi, blakusesošie redz, ka kādai personai ir nosliece uz nozieguma izdarīšanu vai pēc uzvedības par šo personu rodas priekšstats, ka tā nodarīs kādam pāri, ļautu šīs darbības apstādināt ar preventīviem piespiedu līdzekļiem. Viņa norādīja arī uz jauno paaudzi, piebilstot, ka gadu gaitā ir noticis liels kritums tajos noziedzīgajos nodarījumos, kurus paveic nepilngadīgie, un prevencija darbā ar bērniem ir prasme, kas Latvijai stāv priekšā.

"Nevajadzētu meklēt iluzorus un vieglus risinājumus - vieglu risinājumu un darbu nav. Ir pienācis laiks nedaudz padomāt par naudu - mēs pārmaksājam par savu stulbumu. Jo bargāks sods, jo vairāk aizliegumu, jo vairāk resursu to kontrolei ir vajadzīgs, bet, ja resursi netiek ieguldīti, aizliegumi nestrādā un iestājas tiesiskais nihilisms," savu viedokli formulēja "Providus" pētniece.

Jau ziņots, ka debates par nāvessodu ES izvērsās pēc tam, kad Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns savā dzimtenē ierosināja diskusiju par nāvessoda atjaunošanu, kas aprīlī manāmi sadusmoja ES amatpersonas. Ungārijas valdībai tika atkārtoti norādīts - nāvessoda atcelšana bija un ir viens no būtiskajiem priekšnosacījumiem, lai iestātos ES. Šis Orbāna paziņojums izraisīja asu reakciju, jo sevišķi tāpēc, ka jau iepriekš Ungārijas valdības vadītājam bijušas sadursmes un domstarpības cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības normu jomā, kas būtībā ir ES pamats, un ES Pamattiesību harta aizliedz nāvessoda piemērošanu bloka dalībvalstīs.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form