AFI
Foto: Centrālcietums

Lai gan pēc jaunā Kriminālprocesa likuma (KPL) stāšanās spēkā būtu jāsamazinās to aizturēto skaitam, kas pārlieku ilgi tiek turēti pirmstiesas apcietinājumā, tomēr krimināltiesību eksperti atzīst, ka joprojām apcietinājums kā drošības līdzeklis ne vienmēr tiek piemērots pamatoti un arī apcietinājuma termiņi aizvien ir ilgi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
To, ka Latvijā ir problēmas ar apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanu, vairakkārt apstiprinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT). Tā atzinusi par pamatotām vairāku bijušo apcietināto sūdzības par nesamērīgi ilgu apcietinājuma termiņu un daļēji apmierinājusi viņu prasības pret Latviju par naudas kompensācijām.

KPL nosaka, ka personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem. Savukārt aizdomās turēto līdz saukšanai pie kriminālatbildības drīkst turēt apcietinājumā ne ilgāk par pusi no pirmstiesas procesā pieļautā apcietinājuma termiņa.

Arī advokāti portālam "Delfi" atzīst, ka joprojām apcietinājums nepamatoti tiek piemērots kā drošības līdzeklis. Advokāts Saulvedis Vārpiņš sacīja, ka bieži vien apcietināšanu izmanto kā ietekmēšanas līdzekli, lai gan pēdējā laikā šī situācija esot mainījusies un apcietinājums pirms tiesas netiek pielietots kā soda mērs.

Arī advokāts Aivars Niedre piekrita, ka bieži drošības līdzeklis - apcietinājums - tiek piemērots nepamatoti. Viņš, daloties savā pieredzē, portālam "Delfi" uzvēra, ka bieži vien cilvēks pirms tiesas ilgu laiku pavada cietumā un tad, sākoties lietas iztiesāšanai, turpina izciest vēl tiesas nepiespriesto sodu.

Niedre arī norādīja, ka, neskatoties uz likumā noteikto saprātīgo lietas iztiesāšanas laiku, bieži vien tiesāšanās ilgst pat vairākus gadus, kurus cilvēks ir spiests pavadīt cietumā.

Ieslodzījumu pārvaldes statistika liecina, ka no visiem 6500 apcietinātajiem, apmēram 2500 personas vēl nav iztiesājušās visās trijās tiesu instancēs.

"Tas arī ietekmē cietumu pārslogotību," uzsver advokāts. Turot cilvēku apcietinājumā pirms sprieduma stāšanās spēkā, cilvēkam tiek liegta iespēja pašam sevi apgādāt, skaidro eksperti.

Savukārt Latvijas Policijas akadēmijas Krimināltiesību katedras docents Andrejs Judins sarunā ar portālu "Delfi" atzina, ka pēdējo divu gadu laikā kopš jaunā KPL ieviešanas šādi pārkāpumi samazinās, jo likums paredz iespēju izmeklēšanas tiesnešiem lemt par pirmstiesas apcietināšanu.

Pēc Judina domām, ir svarīgi saprast, ka pirmstiesas apcietinājums nav soda veids, bet gan procesuāla darbība.

Vārpiņš uzsvēra, ka ir gadījumi, kad pastrādātais noziegums ir smags, un tad apsūdzētais ir jāpatur ieslodzījumā. Tomēr gadījumos, kad cilvēkam celta apsūdzība par krāpšanu, nodokļu nemaksāšanu vai cietiem līdzīgiem noziegumiem, advokāts pārliecināts, ka apcietinājums kā drošības līdzeklis nav nepieciešams, jo ir arī citi drošības līdzekļu veidi.

Kā zināms ceturtdien tiesa atstāja negrozītu drošības līdzekli apcietinājumu aizdomās par naudas atmazgāšanu organizētā grupā apsūdzētajai Gitai Grasmanei, kuras apcietināšana ir saistīta ar Ventspils amatpersonu krimināllietu.

Judins sarunā ar portālu "Delfi" atgādināja, ka ir situācijas, kad apsūdzētais ir jāpatur apcietinājumā, piemēram, ja viņš ir iepriekš apzināti izvairījies no izmeklēšanas vai arī ir aizdomas, ka viņš turpinās veikt noziedzīgas darbības. Tomēr eksperts uzsvēra, ka bez apcietināšanas likums paredz arī citus drošības līdzekļus.

Gadījums ar tā dēvētajā "Jūrmalgeitā" apsūdzēto Leonīdu Lasmani, kuram apcietinājumu nolemts piemērot tikai pēc ilgstošas izvairīšanās no tiesas, liecina, ka dažos gadījumos apcietinājums ir vienīgais veids, kā garantēt apsūdzētā ierašanos tiesā.

Portāla "Delfi" aptaujātie eksperti pārliecināti, ka ECT spriedumi, kuros atzīts, ka, turot cilvēku ilgstošā apcietinājumā, ir pārkāptas viņu cilvēktiesības, ir pamatoti. Tomēr, pēc viņu domām, kopš ieviests izmeklēšanas tiesnesis, situācija uzlabojoties, jo ir viens cilvēks, kas specializējas tieši šo jautājumu risināšanā.

Arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atzīst, ka problēmas joprojām pastāv un ir nepieciešams optimizēt tiesu darba procesu.

"Nepieciešams strādāt pie tā, lai tiesu sēdes pēc iespējas retāk tiktu atliktas un jāseko, lai gadījumos, kad tās tiek atliktas, tas notiek objektīvu iemeslu dēļ, nevis aiz vēlmes novilcināt lietas izskatīšanu, lai iestātos noilgums vai galu galā tiesas pieņemtajam lēmumam vairs nebūtu praktiskas nozīmes," portālam "Delfi" pauda Bērziņš.

Viņš gan uzsvēra, ka ECT pēdējā laikā izskatītie gadījumi, kad personas pārlieku ilgi turētas pirmstiesas apcietinājumā, notikuši pirms KPL stāšanās spēkā un "diemžēl pašlaik šo situāciju vairs labot nav iespējams".

Ministrs pauda viedokli, ka šobrīd – pēc jaunā KPL stāšanās spēkā - šādu gadījumu, kad personas pārlieku ilgi tiek turētas pirmstiesas apcietinājumā, skaitam būtu jāsamazinās līdz minimumam, jo KPL atšķirībā no vecā Latvijas Kriminālprocesa kodeksa, noteikti konkrēti apcietinājuma, tai skaitā arī pirmstiesas apcietinājuma termiņi, turklāt to neievērošana var novest arī pie kriminālprocesa izbeigšanas. Jau vēstīts, ka šogad ECT apmierināja četru apcietināto, bet iepriekš vēl vairākas prasības pret Latvijas valsti, secinot, ka tika piemērots nesamērīgi ilgs pirmstiesas apcietinājums.

Nesen Latvijas tiesa atzinusi par nepamatotu apcietinājumu, kas kā drošības līdzeklis tika piemērots uzņēmējam Gatim Saknītim. Viņš tika aizturēts par ātruma pārsniegšanu un it kā arī kukuļa došanu ceļu policistam.

Savukārt aizdomās par kukuļņemšanu apcietinātās tiesneses Beatrisi Tāleri un Irēnu Poļikarpovu tiesa pēc 30 dienu apcietinājuma nolēma atbrīvot no apcietinājuma, kā drošības līdzekli nosakot aizliegumu tuvoties tiesai. Arī par izspiešanu lielā apmērā aizdomās turēto uzņēmēju Raimondu Štālbergu tiesa no apcietinājuma atbrīvoja, nosakot drošības naudu 100 000 latu apmērā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form