Krievvalodīgajam puisim vai meitenei, kas dzīvo Purvciemā, iespējams, nav savas omītes laukos, kas palīdzētu ieraudzīt citu Latviju, skaidro deputāts, paužot viedokli, ka krievvalodīgo jauniešu īslaicīga dzīvošana latviešu ģimenēs "būtu labs praktisks solis pareizajā virzienā". Tās latviešu ģimenes, kas vēlas to darīt, var sūtīt deputātam e-pastu pēc adreses Andrejs.Judins@saeima.lv.
Deputāts intervijā laikrakstam saka, ka referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai parādība kardināli atšķirīgos viedokļus Latvijas sabiedrībā. Judins pauž viedokli, ka krievvalodīgajiem netika izskaidrots, ka, balsojot par krievu valodu, viņi vērsās pret Latvijas valsti.
"Krievu medijos referenduma jautājums bija pasniegts šādi – mēs respektējam latviešu tiesības lietot latviešu valodu, bet arī krieviem ir tiesības. Krievi, kas balsoja par otru valsts valodu, uzskatīja, ka viņi nebalso pret latviešu valodu, bet balso par to, lai krievu valodai būtu līdzīgs statuss. Mēs saprotam, ka "līdzīgs statuss" ir draudi latviešu valodai. Turpretī daudzi no viņiem domāja – būs labi, cilvēki runās abās valodās! Krievi uzsvēra, ka viņi turpinās lietot latviešu valodu... Tā ir mūsu problēma un atbildība, ka mēs nevarējām krievvalodīgajiem cilvēkiem izskaidrot, ka viņu prasība ir vērsta pret Latvijas valsti," uzskata Judins.
Viņaprāt, ir bezatbildīgi arī visu atbildību novelt uz okupāciju. "Liela daļa neapmierināto ir uzauguši neatkarīgā Latvijā. Mēs visi esam radījuši šo sabiedrību. Mums ir jāstrādā, lai sabiedrība kļūtu labāka, saliedētāka," uzsver deputāts.