Judins izceļ atsevišķas 'Rīdzenes sarunu' daļas, kas liecina par valsts nozagšanu
Foto: LETA

Saeimas deputāts Andrejs Judins otrdien tā dēvētās oligarhu lietas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedāvāja skaidrojumu, kā saprast terminu "valsts nozagšana", to pamatojot ar atsevišķām epizodēm no tā dēvētajām "Rīdzenes sarunām".

Viņš uzsvēra, ka sarunu daļas, kuras viņš izmantojis, nav klasificēta informācija, tāpēc par tām viņš var runāt atklāti. Judins sacīja, ka par valsts nozagšanu var uzskatīt tādas darbības kā patieso labuma guvēju slēpšanu "Rīgas Tirdzniecības ostā". "Izskanēja, ka bija cilvēki, kas tobrīd, kad notika sarunas, būtībā kontrolēja uzņēmumu un bija patiesā labuma guvēji. Viņi deva uzdevumus un pieņēma valstiskus lēmumus, kas norāda uz valsts nozagšanu.

Šis uzņēmums ir guvis panākumus ne tikai tāpēc, ka tur strādā ģeniāli cilvēki, bet arī tāpēc, ka tika pieņemti vairāki valstiski lēmumi, kas ļāvuši tam strādāt, nodrošinot labvēlīgu situāciju no Rīgas brīvostas puses, nodrošinot, ka konkurenti netraucē. Tas darīts tāpēc, ka šis uzņēmums faktiski piederēja tām personām. Tagad mēs saprotam, ka vairs nav noslēpums, kam tas pieder," skaidroja Judins.

Tāpat viņš norādīja uz epizodi sarunās, kurās tiek runāts par pastarpināti piederošu zemi un būvniecības projektiem, kuros valsts amatpersonas pieņēmušas lēmumus, solot netraucēt šo projektu īstenošanai. Pie šīs epizodes Judins min arī plānus par termiņuzturēšanās atļauju politiku. "Ja politiķim ir pārliecība, ka Latvijai ir jābūt atvērtai, tad nav problēma, bet no sarunām redzams, ka tā loģika ir cita," sacīja Judins. Viņš norādīja, ka sarunās minēto personu loģika attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju politiku bijusi vēlme uz piederošās zemes būvēt nekustamo īpašumu un pēc tam to pārdot kopā ar termiņuzturēšanās atļaujām.

Vēl Judins minēja epizodi, kurā tiek runāts par plāniem sadalīt nacionālo lidsabiedrību "airBaltic". "Kā sadalīs, kāda kuram daļa piederēs," rezumēja Judins. Tāpat viņš minēja, ka par valsts nozagšanu liecina, piemēram, "Neatkarīgās Rīta avīzes" izdevēja "Mediju nama" finansēšana, kas "norāda, ka šis mediju uzņēmums atkarīgs no atsevišķa cilvēka un izmantoti valsts un atsevišķu kapitālsabiedrību resursi, lai nodrošinātu tam finansējumu".

Judina ieskatā par valsts nozagšanu liecina arī "Rīdzenes sarunās" izskanējušie plāni par ģenerālprokurora, premjera un Valsts prezidenta ievēlēšanu. "Tajās personas spriež par tādu personu "ielikšanu" šajos amatos, kas būtu lojāli, netraucēs un "X stundā" palīdzēs. Runa nav par to, kurš ir kompetents," sacīja Judins.

Papildu visām uzskaitītajām epizodēm Judins norādīja, ka ir arī citas daļas, kurās var saredzēt valsts nozagšanas pazīmes.

Runājot par termina "valsts nozagšana" izmantošanu, prokurors Māris Leja sacīja, ka tas ir ļoti abstrakts un grūti definējams jēdziens. Viņš norādīja, ka šis termins būtu nošķirams no izmeklēšanas kvalitātes vērtēšanas kriminālprocesā, jo, vērtējot izmeklēšanas kvalitāti, jāskata konkrētie noziedzīgie nodarījumi, par kuriem kriminālprocess sākts. Prokurors pauda, ka svarīgi ir nošķirt valsts nozagšanas jēdzienu no kriminālprocesa izmeklēšanas, jo, piemēram, par mediju ietekmēšanu Krimināllikumā nav paredzēta atbildība.

Līdz ar to Leja skaidroja, ka, viņaprāt, jāvērtē jautājums, vai likumā ir jāiekļauj jēdziens "valsts nozagšana" vai arī daudz konkrētāk jāskatās, vai kādas no sarunās minētām darbībām šobrīd ir atzīstamas par kaitīgām un par tām patlaban nav paredzēta kriminālatbildība, bet tā ir jāparedz. Piemēram, vai mediju ietekmēšana likumā ir atzīstama par pārkāpumu un vai tā ir administratīvi vai krimināli sodāma.

Kā iepriekš vēstīja žurnāls "Ir", tā sauktajā "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Aināra Šlesera sarunas liekot apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt. Žurnāls publicējis daļu sarunu atšifrējumu, kas iegūti "no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt". Skaļā "oligarhu lieta" sākās pirms sešiem gadiem, kad Saeimas atteikums atļaut veikt kratīšanu tā brīža parlamenta deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā kļuva par vienu no Saeimas atlaišanas pamatojumiem. Lietas pamatā bija aizdomas, ka "Rīgas Tirdzniecības ostas" (RTO) patiesie īpašnieki ir Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs. Tagad lieta ir pačibējusi, savukārt, kā iepriekš "Delfi" jau ziņoja, divi no šiem politiķiem jau "legalizējušies" kā RTO īpašnieki.

Source

www.DELFI.lv

Tags

airBaltic Aivars Lembergs Andris Šķēle Ir (žurnāls) Rīdzenes sarunas Rīgas brīvosta Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form