Juhansone pirmdien Latviju pārstāvēja ES iekšlietu un tieslietu sanāksmē, paužot, ka mūsu valstij šobrīd nav pozīcijas jautājumā par papildu patvēruma meklētāju pārvietošanu, tostarp vairāk nekā 700 patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā. Nākamajā ES iekšlietu un tieslietu sanāksmē plānots panākt galīgo vienošanos par sadales kvotām.
"Politiski lielākā daļa dalībvalstu gribētu vienoties, ka par šo lēmumu mēs lemjam vienbalsīgi, jo tas ir jautājums par Eiropas vērtībām, solidaritāti, bet juridiski - lēmumu var pieņemt ar kvalificēto balsu vairākumu," sacīja Latvijas pārstāve ES.
Viņa paskaidroja, ka "juridiski, mēs varam nobalsot pret, bet tas nemaina to, ka šis lēmums mums ir saistošs. Latvijai paredzētie patvēruma meklētāji būs jāuzņem".
Lielākā daļa dalībvalstu pirmdienas sanāksmē atbalstījušas prezidentūras pieeju, ka ir jāstrādā pie Eiropas Komisijas (EK) priekšlikuma par 120 tūkstošu patvēruma meklētāju pārvietošanu, informēja Juhansone.
"Svētdien, pirmdien prezidentūra ļoti nopietni strādāja, lai sagatavotu padomes secinājumus, skarot visus elementus, kas ir piedāvāti Komisijas likumdošanas paketē. Dažām dalībvalstīm bija iebildumi - bija trīs valstis, kas prasīja brīvprātību, bijām mēs, kuri nevarēja paust nekādu pozīciju. Pirmdien padomes secinājumus nevarēja pieņemt, bet ar ļoti lielu dalībvalstu atbalstu prezidentūra saņēma mandātu strādāt tālāk, eksperti sāk darbu jau šodien pie šī priekšlikuma," viņa sacīja.
Jau vēstīts, ka pavasarī, pēc traģēdijām Vidusjūrā, aktualizējās jautājums par bēgļu uzņemšanu. ES tieslietu un iekšlietu ministri vienojās par 40 tūkstošu bēgļu uzņemšanu, no kuriem 250 bēgļu labprātīgi izlēmusi pieņemt Latvija.
Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu, Iekšlietu ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kurā iesaistīti vairāku ministriju, pašvaldību un citu organizāciju pārstāvji.
Reaģējot uz bēgļu pieplūdumu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers septembrī nāca klajā ar jaunu plānu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāuzņem papildus 120 tūkstoši bēgļu. Latvijas augstākās amatpersonas paziņoja, ka valsts ir pret obligātām kvotām, taču par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu koalīcijai nav izdevies vienoties, kā rezultātā valstij šajā jautājumā pagaidām nav nacionālās pozīcijas.
Pirmdien, 14.septembrī, Briselē ES tieslietu un iekšlietu ministri panāca principiālu vienošanos par papildus 120 tūkstošu bēgļu uzņemšanu. Vienlaikus ministri nevienojās par obligātām bēgļu kvotām, ko paredz Junkera plāns. Pret obligātām bēgļu kvotām iebildumus izteikušas vairākas ES valstis, tostarp tā dēvētā Višegradas grupa.
Amatpersonas paudušas, ka šajā situācijā Latvija ir nokļuvusi starptautiskā izolācijā un ir apdraudēta pārējās Eiropas solidaritāte attiecībā uz Latvijas vajadzībām, piemēram, atbalstu drošības jautājumos, vai ES struktūrfondu sadalē.
Koalīcijā ietilpstošās partijas ZZS un NA pauž noraidošu pozīciju pret papildu bēgļu uzņemšanu. Pretējās domās ir koalīcijas valdošā partija "Vienotība", kas atbalsta solidaritātes izrādīšanu citām ES dalībvalstīm, uzņemot papildu bēgļus.
Vienlaikus izskanējis, ka Vācija varētu atbalstīt finansējuma samazinājumu dalībvalstīm, kuras iebilst pret bēgļu kvotām. Savukārt EK noraidījusi šādu iespēju.
ES robežsardzes kontroles aģentūra "Frontex" aplēsusi, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos savienības robežas šķērsojuši vairāk nekā 500 tūkstoši migrantu. Aģentūra gan pieļauj, ka daļa no tiem varētu būt saskaitīti divreiz. Lielāko bēgļu spiedienu izjūt Grieķija, Itālija un Ungārija.
Reaģējot uz bēgļu krīzi, atsevišķas ES valstis atjaunojušas robežkontroli.
