Enterālā barošana ir barības vielu ievadīšana tieši kuņģī vai zarnu traktā, izmantojot tur ievietotu zondi. Šo barošanas veidu izmanto, ja pacients nespēj uzņemt pārtiku caur muti. Savukārt parenterālā barošana ir cilvēka mākslīgā barošana, apejot gremošanas traktu un barības vielas ievadot vēnā.
Šobrīd valsts apmaksā gan enterālo, gan parenterālo barošanu, pacientam uzturoties stacionārā, kā arī šie speciālie maisījumi tiek nodrošināti bērniem līdz 18 gadu vecumam, ja viņi atrodas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā (VM).
Līdz šim sadarbībā ar nozares speciālistiem ir izstrādātas indikācijas, kuru gadījumā parenterāli un enterāli ievadāmie barošanas maisījumi pacientam ir nodrošināmi, lai valstī princips būtu vienāds.
VM piebilst, ka noteikumu projekts paredz tikai tādu maisījumu nodrošināšanu, kas ievadāmi parenterāli jeb apejot zarnu traktu vai enterāli caur zondi vai mākslīgi izveidotu atveri.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) uzdevums būs organizēt centralizētu iepirkumu, lai atlasītu barošanas maisījumu un to ievadei un nepieciešamo medicīnisko ierīču piegādātājus un to piegādes (loģistikas) pakalpojumu nodrošinātāju.
Savukārt Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS), kurā strādā enterālās un parenterālās barošanas speciālistu komanda, būs koordinējošā ārtsniecības iestāde, kas izvērtēs pacienta atbilstību indikācijām valsts apmaksātu barošanas maisījumu saņemšanai.
Nepieciešamības gadījumā valsts apmaksās arī enterālo un parenterālo barošanu mājas aprūpē. Tas nozīmē, ka ārsta palīgs vai māsa dosies pie pacienta uz mājām, lai palīdzētu šo procesu nodrošināt, skaidroja ministrijā.
Tāpat īpašās pārtikas nodrošināšana tiks turpināta bērniem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir BKUS Paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē, kā arī cistiskās fibrozes pacientiem un bērniem smagas olbaltumvielas nepanesības vai izteiktas malabsorbcijas sindromu gadījumā, norādīja VM.
Grozījumi vēl jāapstiprina valdībai.
