Junkera plāns paredzēs aicinājumu Latvijai uzņemt lielāku bēgļu skaitu, uzskata daļa koalīcijas politiķu
Foto: LETA

Daļa koalīcijas politiķu neizslēdz iespēju, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera iespējamais plāns no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pārvietot 160 000 patvēruma meklētājus paredzēs aicinājumu Latvijai uzņemt lielāku bēgļu skaitu par līdz šim plānotajiem 250 cilvēkiem.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) varētu pret to iebilst, savukārt "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji pagaidām nesteidz formulēt striktu pozīciju saistībā ar šādu iespēju. Politiķi uzsver nepieciešamību risināt situācijas ar bēgļiem cēloņus, kā arī sagatavot atbilstošu integrācijas plānu.

Taujāts, vai iespējamā 160 000 bēgļu pārdalīšana uzreiz nozīmē, ka Latvijai nāksies pieņemt jaunus bēgļus, "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Kārlis Šadurskis (V) atbildēja noliedzoši, paužot, ka tas nozīmē jaunu diskusiju. Vaicāts, vai "Vienotība" atbalstītu papildus bēgļu uzņemšanu līdz šim minētajiem 250, "Vienotības" frakcijas vadītājs atbildēja, ka tas ir ļoti abstrakts jautājums un ka nav iespējams sniegt atbildi uz vaicājumu, kas izrauts no konteksta - nepieciešamības rast ilgtermiņa atbildi šai situācijai.

Politiķis norādīja, ka Junkera gaidāmais priekšlikums ir vērtējams kā jauns jautājums, kas prasīs jaunu diskusiju. Politiķis uzsvēra, ka situācijā ar bēgļiem nepieciešams rast ilgtermiņa risinājumu. Ne tikai jādomā, "kā dzēst meža ugunsgrēku, bet arī kā atņemt sērkociņus", pauda deputāts, norādot uz nepieciešamību cīnīties ar cilvēku pārvietošanas kontrabandas tīkliem. Tikai veicot bēgļu pārdalīšanu pa ES dalībvalstīm, tiktu stimulēts šis kontrabandas bizness. Viens no risinājumiem ir ES finansētu bēgļu nometņu veidošana Āfrikā, sacīja Šadurskis.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka norādīja, ka ir diezgan grūti runāt par ZZS nostāju attiecībā uz iespēju uzņemt papildu bēgļus, ņemot vērā, ka vēl jāsagaida Junkera runa. EK vadītājam ir tiesības nākt klajā ar savu iniciatīvu, taču lēmuma pieņemšanai būs nepieciešams visu dalībvalstu atbalsts, un diezin vai Latvija būs vienīgā valsts, kura būtu neapmierināta ar attiecīgu piedāvājumu. ZZS iepriekš jau bija atturīga arī par 250 bēgļu uzņemšanu, skaidroja Līdaka.

Latvijai gan nebūtu iespējas vienai pašai iebilst pret papildu bēgļu uzņemšanu, ņemot vērā ekonomisko labumu, ko saņemam no ES, piemēram, tādā gadījumā arī zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS), kad viņš dotos uz Briseli, citas dalībvalstis atteiktu sniegt prasīto atbalstu lauksaimniecības nozarei Latvijā. Līdakam ir radušās aizdomas, ka nāksies rēķināties ar lielāku bēgļu skaitu par 250 un ka tas ir "peldošs cipars". Taču viņš arī vēlas, lai Junkers savā runā sniedz precīzu izvērtējumu tam, kā ir paredzēts apturēt bēgļu plūsmu.

Politiķis norādīja, ka ZZS varētu atbalstīt VL-TB/LNNK plānu noteikt, ka par bēgļu uzņemšanu lēmums ir jāpieņem Saeimai. Viņš uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir tikt skaidrībā ar bēgļu uzņemšanas plāna detaļām. Politiķis, piemēram, nepiekrīt kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) nostājai - viņa esot paudusi, ka ar bēgļu latviešu valodas apmācības sistēmu viss esot kārtībā. Līdaka arī vēlēsies iepazīties ar septembra beigās gaidāmo Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītās bēgļu jautājuma darba grupas starpziņojumu, lai konstatētu, vai tas būs "tukšs papīrs vai saprotams darba plāns".

Nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) norādīja, ka iespējamais Junkera plāns visdrīzāk nozīmēs, ka Latvijai tiks prasīts uzņemt papildu bēgļus. VL-TB/LNNK būs pret to, taču Parādnieks aicināja uz to "neieciklēties", skaidrojot, ka Latvija ir gatava izrādīt solidaritāti, cīnoties ar situācijas sekām. Tas nozīmē gan sadarbību ar valstīm Āfrikā un Āzijā, gan Latvijas iedzīvotāju sūtīšanu nepieciešamās palīdzības sniegšanā. Taujāts par to, vai nepalīdzēšana ar bēgļu uzņemšanu neradīs negatīvu attieksmi no Grieķijas un Itālijas, Parādnieks vēlreiz uzsvēra, ka solidaritāti ir iespējams izrādīt dažādos veidos, un aicināja neraudzīties uz šo jautājumu primitīvā veidā. Viņš atgādināja par nacionālās apvienības plānoto rosinājumu bēgļu uzņemšanas jautājumu izlemšanu uzticēt Saeimai.

Kā ziņots, Junkers gatavojas nākamnedēļ nākt klajā ar prasību ievērojami palielināt to patvēruma meklētāju skaitu, kuri sadalāmi pa visām ES dalībvalstīm.

Kā stāsta amatpersonas, kas iepazīstinātas ar Junkera projektu, ar kuru viņš grasās nākt klajā savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES Eiropas Parlamentā (EP), EK vēlas, lai uz citām dalībvalstīm tiktu pārvietoti 160 000 patvēruma meklētāju, kas šobrīd ieradušies Itālijā, Grieķijā un Ungārijā.

Junkera uzruna EP paredzēta trešdienas rītā, un sagaidāms, ka tajā EK prezidents izklāstīs priekšlikumus nelegālās imigrācijas krīzes risināšanai, kuri tiks likti galdā 14. septembrī gaidāmajā dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

Jau vēstīts, ka ES valstu un valdību vadītāji iepriekš vienojās, ka dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Valdība 6. jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, paredzot, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.

Tags

Bēgļi Eiropas Komisija Eiropas Savienība Iekšlietu ministrija Saeima

Comment Form