Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Ilze Jurča nosūtījusi vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim (V), kurā lūdz pārbaudīt KNAB nodaļu vadītāju paustos kritiskos apgalvojumus par biroja priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku.
Jau ziņots, ka piecu KNAB nodaļu vadītāji nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam, kurā aicina nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus Streļčenoka atbrīvošanai no amata. KNAB nodaļu vadītāji uzskata, ka Streļčenoks nodarbojas ar mērķtiecīgu, destruktīvu tirāniju.
Jurča premjeram nosūtījusi savu versiju. Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē Jurča pauž viedokli, ka KNAB nodaļu vadītāju vēstulē izteiktie apgalvojumi un pieņēmumi, nenorādot konkrētus faktus, kas pamatotu šādu apgalvojumu atbilstību reālajai situācijai, diskreditē ne tikai KNAB un tās vadītāju kā valsts varas pārstāvi, bet visu valsts pārvaldi kopumā.
Jurča uzskata, ka vēstules tapšana ir tikai viens no kārtējiem soļiem ilglaicīgā, saskaņotā un apzinātā pretdarbībā Streļčenokam, mēģinot radīt tādus apstākļus, kas viņam liegtu pilnvērtīgi realizēt amata pilnvaras, pakļaujot viņa darbību pastāvīgam spiedienam. Šis spiediens tiekot realizēts gan no atsevišķu amatpersonu, gan no atsevišķu plašsaziņas līdzekļu un sabiedriski aktīvu privātpersonu puses.
KNAB priekšnieka vietniece norāda, ka Streļčenoks nodrošina birojā kārtību, taču šobrīd aktīvā atsevišķu KNAB amatpersonu pretdarbība Streļčenoka vēlmei ieviest iestādē kārtību ir sasniegusi apogeju un materializējusies jau konkrētās atklātas cīņas metodēs - izplatot tendenciozus paziņojumus, piesaistot aktīvai pretdarbībai jaunas šo amatpersonu padotībā esošas amatpersonas un mēģinot konfliktā ieraut arī citu KNAB struktūrvienību amatpersonas, kā arī aicinot iesaistīties augstākās valsts amatpersonas konfliktā, kuru biroja amatpersonas pašas ir mākslīgi radījušas un šobrīd attīsta.
Jurča aicina pievērst uzmanību Streļčenoka "milzīgajiem centieniem veidot konstruktīvu komunikāciju, neskaitāmas reizes aicinot amatpersonas uz sarunām, kā arī ņemt vērā, ka tieši Streļčenoks ir ieviesis ļoti daudzveidīgus komunikācijas iespēju veidus". Personas, kas aktīvi cīnoties pret Streļčenoku, pašas neesot spējušas vai gribējušas izmantot konstruktīvas komunikācijas iespējas, bet izlēmušas sarunas risināt no spēka pozīcijas.
KNAB amatpersona vēstulē arī norāda, ka viņas vadītajā KNAB korupcijas novēršanas blokā jau no iestādes darbības pirmsākumiem ir bijusi ieviesta skaidra un pārskatāma darba uzdevumu izpildes uzskaites kārtība, kas ļāvusi vadībai sekot līdzi bloka amatpersonu lietvedībā esošo lietu un dokumentu izpildes gaitai, tostarp termiņu ievērošanai. Tāpat korupcijas novēršanas bloka lielākais vairums amatpersonu pilda tām uzdotos uzdevumus, iestādē noteiktā kārtībā atskaitās par paveikto un lieto iestādes elektroniskās dokumentu un datu apstrādes sistēmas, struktūrvienību vadītāji ir ieviesuši pietiekami efektīvus darba izpildes kontroles instrumentus. Jurča arī apgalvo, ka šī bloka amatpersonas izsaka neizpratni par savu kolēģu destruktīvo rīcību.
KNAB priekšnieka vietniece, tāpat kā iepriekš Streļčenoks, kritizē Sanitas Zandersones-Reisas vadīto Iekšējās drošības nodaļu. "Manā ieskatā, nodaļas darbība kopumā ir vērtējama kritiski, jo nodaļas kompetencē esošās pārbaudes ir mazrezultatīvas un pārkāpumi turpinās, - piemēram, regulāras informācijas noplūdes," teikts vēstulē.
Ņemot vērā, ka šobrīd iestādē tiek veiktas dažādas iekšējas plānveida pārbaudes, pastāv iespējamība, ka pārbaudes un to rezultāti var radīt trauksmi atsevišķām amatpersonām. Tāpat atsevišķām amatpersonām tuvojas arī atkārtotās novērtēšanas termiņš, tāpēc Jurča uzskata, ka ir ļoti rūpīgi jāizvērtē vēstules autoru patiesie nolūki un jākonstatē, vai šo darbību patiesais mērķis nav panākt Streļčenoka atcelšanu no amata, lai slēptu savas darbības/bezdarbības sekas un tādējādi izvairītos no atbildības.
Savas vēstules nobeigumā Jurča lūdz premjeram pārbaudīt katru KNAB nodaļu vadītāju vēstulē izteikto apgalvojumu un lūgt iesniedzējiem to pamatot ar konkrētiem faktiem un dokumentiem. Viņa arī lūdz pārbaudīt apgalvojumu patiesumu par Streļčenoka agresivitāti un naidīgumu, pazemojošu izturēšanos pret padotajiem. Jurča arī lūdz pēc faktoloģiskā pamatojuma un dokumentu saņemšanas veikt to pārbaudi, pieprasot informāciju un skaidrojumus no KNAB priekšnieka.
KNAB priekšnieka vietniece arī lūdz rast iespēju uzklausīt viņas viedokli klātienē.
Jurča savu vēstuli nosūtījusi zināšanai arī Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājam un bijušajam KNAB priekšniekam Aleksejam Loskutovam (V) un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. Saeimas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) aģentūrai LETA apstiprināja, ka vakar Jurčas vēstule bija pieejama apakškomisijas locekļiem.
Pēc KNAB nodaļu vadītāju vēstules saņemšanas vakar Korupcijas novēršanas apakškomisija ar abu pušu piedalīšanos slēgtā sēdē analizēja KNAB darbinieku savstarpējās nesaskaņas. Loskutovs žurnālistiem pēc sēdes atzina, ka svarīgākais sēdes uzdevums bija saprast, vai tas, kas notiek KNAB, ietekmē biroja funkciju izpildi. Apakškomisijas uzdevums neesot bijis vērtēt KNAB darbinieku savstarpējās attiecības. Tās vispirms ir jārisina savās mājās, nepieciešamības gadījumā to var darīt tiesā, skaidroja politiķis.
Komentējot šo KNAB nodaļu vadītāju lūgumu, premjers otrdien žurnālistiem sacīja, ka ir pienācis laiks kārtējai Streļčenoka izvērtēšanai, līdz ar to arī izveidota komisija Satversmes aizsardzības biroja vadītāja Jāņa Maizīša vadībā. Šī komisija drīzumā sāks darbu, un premjers uzskata, ka šis ir "nākamo mēnešu laikā izdarāms darbs".
KNAB nodaļu vadītāju vēstuli zināšanai bija saņēmis arī ģenerālprokurors, bet viņš paziņojis, ka neiejauksies.
Ziņots arī, ka Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja labklājības ministre Ilze Viņķele (V) 29.oktobrī parakstījusi rīkojumu par Streļčenoka darbības un tās rezultātu kārtējo novērtēšanu.
Par komisijas priekšsēdētāju iecelts Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis. Šī komisija izveidota Streļčenoka darba kārtējai izvērtēšanai un nav saistāma ar piecu KNAB nodaļu vadītāju premjeram izteikto lūgumu nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus Streļčenoka atbrīvošanai no amata.
Darbības un tās rezultātu novērtēšana ir jāveic par katru amatpersonu, bet KNAB priekšnieku vērtē speciāla komisija.
