Komisija vienojās, ka FKTK darbinieku atalgojumu vienotajā sistēmā iekļaus no nākamā gada marta, kā arī uzdeva Ministru kabinetam "atbilstoši ES tiesību aktiem veikt nepieciešamās darbības Latvijas Bankas amatpersonu (darbinieku) atlīdzības reglamentēšanai likumā".
Saeimas Juridiskā komisija un Tiesu politikas apakškomisija likumprojektam virzīja vairākus priekšlikumus, ko piedāvājuši gan tiesneši, gan Tieslietu padome, lai uzlabotu Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus, informē Preses dienests. Tiem rasts arī nepieciešamais papildu finansējums.
Vairākus jautājumus, piemēram, par virsstundu apmaksu tiesnešiem, komisija nodos papildu diskusijām un vērtēšanai.
Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz arī Saeimas deputātu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā, mainot līdzšinējos atalgojuma noteikšanas principus un atsakoties no kompensācijām un piemaksām.
Saskaņā ar otrdien komisijā atbalstīto priekšlikumu Saeimas deputātu alga no nākamā gada tiks piesaistīta vidējai darba algai tautsaimniecībā, piemērojot koeficientu 3,2, kas veidotu 1413 latu pirms nodokļu nomaksas.
Plānots, ka deputātiem vairs netiks piemaksāts par komisiju un apakškomisiju sēžu apmeklēšanu un viņi nesaņems reprezentācijas naudu, sakaru izdevumu kompensāciju un transporta izdevumu kompensāciju.
Vienīgā kompensācija būtu par transporta izdevumiem un telpu īri. Šīs kompensācijas maksimālo apmēru plānots veidot atkarībā no deputāta dzīvesvietas un lai to saņemtu būs jāuzrāda attaisnojoši dokumenti.
No nākamā gada marta vienotajā atalgojuma sistēmā tiks iekļauta arī Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju, kā arī Ministru kabinetam tika uzdots atbilstoši ES tiesību aktiem veikt nepieciešamās darbības Latvijas Bankas amatpersonu (darbinieku) atlīdzības reglamentēšanai likumā.
Plānots, ka Saeima par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, grozījumiem likumā "Par tiesu varu", grozījumiem Prokuratūras likumā, kā arī grozījumiem Satversmes tiesas likumā otrajā galīgajā lasījumā lems 16.decembrī.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka saskaņā ar piedāvāto reformu tiesnešu un prokuroru darba samaksas apmērs tiks sasaistīts ar valsts pārvaldē strādājošo augsti kvalificētu juristu algām. Tādējādi zemākā tiesneša mēnešalga rajona (pilsētas) tiesas tienesim bez darba pieredzes tiesu sistēmā nākamgad plānota 1157 latu apmērā pirms nodokļu nomaksas. Savukārt augstākas instances tiesu tiesnešiem un rajona (pilsētas) tiesnešiem ar lielāku darba pieredzi tiesu sistēmā mēnešalgas būs lielāka - Augstākās tiesas priekšsēdētāja alga plānota 2655 latu, bet mēnešalga Satversmes tiesas priekšsēdētājam – 3031 lati.
Tiesnešu atalgojums, salīdzinot ar šo gadu, pieaugs vidēji par 43 procentiem, bet zemesgrāmatu tiesnešiem par 81 procentu.
Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, tiesnešiem un prokuroriem paredzēts izmaksāt vienreizēju kompensāciju - starpību starp algu, kas pienāktos, ja likumi netiktu grozīti un no jaunā gada būtu spēkā iepriekšējais regulējums, un starp atlīdzības apmēru, ko paredz jaunā atlīdzības sistēma.