Juridiskā komisija bloķē jautājumu par ministru biedriem un jaunu ministriju (plkst.11.30)
Foto: Ieva Ābele, Saeima

Saeimas Juridiskā komisijas vairākums ceturtdien, 24. novembrī, neatbalstīja pirms dažām stundām Saeimā atbalstīto likumu virzību, paredzot ieviest ministru biedrus un izveidot jaunu – Klimata un enerģētikas ministriju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeima ceturtdien no rīta lēma nodot izvērtēšanai grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kurā paredzēts ietvert ministra biedra amatu, un Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot veidot jaunu ministriju.

Tomēr par likumprojektu virzību atbildīgā Juridiskā komisija abu likumu izmaiņas neatbalstīja. Vienlaikus Saeimas Kārtības rullis paredz iespēju, ka likumprojekta iesniedzēji - topošās koalīcijas deputāti - var komisijā noraidīto likumprojektu lūgt tomēr iekļaut izskatīšanai Saeimas sēdē. Koalīcijas deputātiem nav vairākuma Juridiskajā komisijā, bet ir vairākums Saeimā.

Uz iespēju likumprojektu autoriem lūgt skatīt likumprojektus skatīt parlamentā norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV). Šādu iespēju pieļāva arī viens no likumprojekta virzītājiem, deputāts Māris Kučinskis (AS).

Vēl nav droši zināms, kad par grozījumiem varētu turpināt lemt Saeima. Kā viena no iespējām izskanējusi parlamenta sēdi sasaukt šodien dienas otrajā pusē. Tas gan būtu atkarīgs arī no tā, vai līdz tam būs saņemts atbilstoši Kārtības rullim nepieciešamais finanšu ministra atzinums.

Šodien komisijas sēdē par likumprojektiem balsoja pieci koalīcijas deputāti, bet pret bija seši opozīcijas deputāti.

Komisijas sēdē grozījumu nepieciešamību pamatoja deputāts Kučinskis. Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis uzsvēra, ka no sava kā ierēdņa skatījuma redz, ka ministru biedru ieviešana palīdzēs risināt esošās problēmas.

Deputāts Atis Švinka (P) uzsvēra, ka Klimata un enerģētikas ministrijai būtu jāuztic atbildība arī pār vides jomu. Deputāte Daiga Mieriņa (ZZS) norādīja, ka Valsts kanceleja neesot sniegusi pietiekamu informāciju, minot tikai vienu skaitli - ap 100 000 eiro - par jaunā ministra posteņa izmaksām. Politiķe pauda, ka atbilstoši pieredzei darbā pašvaldībā bez skaidras informācijas par izmaksām viņa šādus lēmumus savā novadā nevarētu pieņemt.

Atbalstu grozījumiem pauda Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis. Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Gatis Melnūdris cita starpā vaicāja, vai ir izdiskutēta iespēja ministru biedru veidošanas vietā paplašināt parlamentāro sekretāru funkcijas.

Ar potenciālās koalīcijas rosinātajiem grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzēts izveidot ministra biedra amatu, kas pārzinātu atsevišķas nozares un politikas, viņam būs tiesības dot rīkojumus valsts sekretāram un citām amatpersonām.

Šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai Juridiskajā komisijā atbalstīja 54 deputāti, bet pret balsoja 43.

Savukārt ar grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā plānots izveidot Klimata un enerģētikas ministriju. Šī priekšlikuma nodošanu izvērtēšanai atbildīgajā Saeimas komisijā atbalstīja 62 deputāti, bet pret balsoja 35.

Patreizējais premjers, 14. Saeimas deputāts Krišjānis Kariņš (JV) debatēs pauda, ka viens no lielākajai šā brīža izaicinājumiem ir atbrīvoties no Krievijas energoresursiem, vienlaikus domājot par to, kā sasniegt valsts un Eiropas klimata mērķus.

Kariņš atsaucās uz pieredzi valdības vadītāja amatā, proti, šo četru gadu laikā par klimatu atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un par enerģētiku atbildīgā Ekonomikas ministrija nav spējušas vienoties par sadarbību. Tāpēc Kariņš rosinājis veidot jaunu ministriju, kurā tiktu apvienoti abās ministrijās esošie departamenti, nevis pieņemot darbā jaunus cilvēkus.

Pret abiem likumprojektiem iestājās opozīcijas pārstāvji. Viktora Valaiņa (ZZS) ieskatā, ministra biedra amata radīšanas rezultātā taps jauni, nelietderīgi amati, kas valsts budžetam gadā izmaksās nedaudz vairāk kā vienu miljonu eiro.

Savukārt deputāts Ainārs Šlesers (LPV) ironizēja, ka viņš atbalsta ministra biedra amata izveidi, jo Valsts prezidents Egils Levits teicis, ka šādiem amatiem ir jābūt. "Ņemot vērā, ka Levits ir izcili pildījis savus pienākumus, neklausīt prezidentu nebūtu pareizi," pauda deputāts un piebilda, ka, ja reiz ministrijās nebūs spēcīgi ministri, tad jāatbalsta likuma grozījumi, lai ministrijās būtu spēcīgi ministru biedri.

Savukārt deputāte Daiga Mieriņa (ZZS) iebilda jaunas ministrijas izveidei, jo, viņasprāt, valstī ir citas svarīgākas prioritātes. Tāpat viņa atgādināja, ka Apvienotais saraksts iepriekš iestājies par kompaktu un mobilu valsts pārvaldi, kas var risināt jautājumus operatīvi. "Aicinu nepieņemt šo lēmumu, jo šī ir pirmā lielā stratēģiskā kļūda," sacīja deputāte.

Jau vēstīts, ka topošās koalīcijas partneri vienojušies, ka trīs politiskajiem spēkiem būs pa vienam ministru biedra amatam valdībā, pastāstīja "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Viņš atzīmēja, ka politiskie spēki piekrituši šādam piedāvājumam, ko esot izteikuši "Jaunās vienotības" (JV) pārstāvji. Iepriekš uz ministru biedru nepieciešamību konkrētu jomu problēmu risināšanai bija norādījis politiķa pārstāvētais AS.

Pašlaik vēl neesot zināms, kurās ministrijās būs šie ministru biedri. JV un Nacionālā apvienība redzot, ka AS deleģēts ministra biedrs varētu būt Aizsardzības ministrijā, taču AS pašlaik par to neizsakās, piebilda Tavars.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.