“Nav normāli, kad grūtniece raizējas par to, vai viņa varēs piedzemdēt bērnu līdz 1.jūnijam. Citādi ģimene nevarēs norēķināties par dzīvokli vai tai nebūs, ko ēst. Šādi pārdzīvojumi 6.-7. grūtniecības mēnesī var negatīvi ietekmēt gan mātes, gan bērna veselību. Asi un haotiski valdības paziņojumi, kuri apdraud elementāru ģimenes izdzīvošanu, var novest pat līdz priekšlaicīgām dzemdībām.” - saka Aivars Bergers.
“Valdībai ir jāatbild par saviem vārdiem, tai skaitā materiāli. Tai ir jāīsteno krīzes menedžments, nevis jāspēlē cilvēkiem uz nerviem ar savām neprofesionālām darbībām. Līdz pašvaldības vēlēšanām izglītības ministre Tatjana Koķe pat vairās nosaukt samazināmo skolotāju skaitu. Rezultātā mazas grupas politiskajai karjera stāv pāri 10 000 skolotāju veselībai un nākotnes izredzēm. Liela skolotāju daļa vairs nav jaunie cilvēki, viņiem var notikt elementārais nervu sabrukums vai pat infarkts” - teic Elizabete Krivcova.
Kā norāda abi juristi, katru nedēļu valdība mainīja savu pozīciju attiecībā uz vecāku pabalstu, piedāvājot nemaksāt to vispār, samazināt līdz 300 latiem, tad līdz 500 latiem, nosakot termiņus līdz kuriem valsts pildīs savus sociālos pienākumus. Savukārt izglītības un zinātnes ministrijas rīcība līdzinās ruletes spēlei. Ministrija aprēķināja, ka ir jāatlaiž 10 000 cilvēku, bet konkrētu skolotāju informēšana ir paredzēta tikai tuvāk mācību gadu sākumam. Konkretizējot savus nodomus, valdība piedāvā atlaist pensijas vecuma skolotājus, pirms tam trīs reizes samazinot viņu atlaišanas pabalstu. Atkal krīzes nasta tiek pārdalīta uz visvājākiem – uz bērniem un pensionāriem. “Krīzē un tās mērogā ir vainīga politiskā elite, cilvēki, kuri pelnīja uz netaisnīgās sistēmas. Tieši viņiem nevis māmiņām, jaunpiedzimušajiem un gados veciem skolotājiem ir jānes materiālā atbildība par to” - uzstāj Krivcova un Aivars Bergers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
