Ministru kabinets jau šajā ceturtdienā, 28. maijā, gatavojas pieņemt un nodot izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas ļautu saglabāt Covid-19 ierobežošanai nepieciešamos ierobežojumus arī pēc ārkārtējās situācijas beigām. Jau iepriekš izskanējis, ka valdības mērķis ir pēc 9. jūnija atcelt ārkārtējo situāciju. Tomēr pagaidām nav vēl pieņemts politisks lēmums, ko darīt ar azartspēļu aizliegumu, kas lielā steigā tika noteikts uz ārkārtējās situācijas laiku.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka ceturtdien valdība gatavojas pieņemt likumprojektu, kas ļaus juridiski iziet no ārkārtējās situācijas. "Iziet no ārkārtējās situācijas, paturot dažādus ierobežojumus, kas nepieciešami, lai varētu veiksmīgi turpināt ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā, pasargāt sabiedrību un kontrolēt slimības izplatību," teica Kariņš, detaļas nepaskaidrojot.
Jau iepriekš, 15. maijā, Tieslietu ministrija vēstīja, ka "sākusi darbu pie tiesiskā regulējuma izstrādes saistībā ar ierobežojumu atcelšanu pēc krīzes situācijā, lai sabiedrība varētu atgriezties pie ierastā ekonomiski aktīva dzīves stila un vienlaikus saglabātu pieeju, kas Latviju padarījusi par pasaulē atzītu veiksmes stāstu".
Tāpēc pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas jaunā likumā jābūt noregulētiem visiem būtiskiem privātpersonu ierobežojumiem dažādās dzīves jomās, kā arī nozīmīgām izmaiņām attiecībā uz sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Saeimai ir jānodrošina visu būtisko jautājumu izlemšana atbilstošā likumdošanas procesā, jo visi ārkārtējās situācijas nodrošināšanai pieņemtie lēmumi un rīkojumi zaudēs spēku vienlaikus ar ārkārtējās situācijas atcelšanu, uzsvēra tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Jaunais regulējums paredzēs izmaiņas arī atsevišķu nozaru jautājumos, lai nepieciešamības gadījumā varētu efektīvi pielāgoties Covid-19 situācijas izmaiņām, piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļu plānošanā un iegādē, kā arī epidemioloģiskās drošības pasākumu pilnveidošanā un nodrošināšanā. Atsevišķus ārkārtējās situācijas laikā ieviestos papildu risinājumus paredzēts ieviest kā pastāvīgu regulējumu, piemēram, digitālos risinājumus un attālināto piekļuvi iestāžu pakalpojumiem, skaidroja Tieslietu ministrija.
Taču patlaban spēkā esošajā un nemitīgi papildinātajā likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" Saeima 20. martā ar Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības un opozīcijas pārstāvju balsīm iekļāva divus savā starpā pretrunīgus pantus par azartspēļu aizliegumu.
8. pants paredz, ka ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Savukārt 9. pants nosaka, ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību". Maijā Satversmes tiesa ierosinājusi jau divas lietas par šo pantu atbilstību Satversmei.
Pēc sadarbības sanāksmes pirmdien portāls "Delfi" jautāja koalīcijas politiķiem, vai pēc jaunā likuma pieņemšanas spēku zaudēs likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" un kas notiks ar azartspēļu aizliegumu pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) atbildēja, ka patlaban notiek darbs pie diviem likumiem. Vienu raksta Tieslietu ministrija, otru Finanšu ministrija. "Viens likums parādīs, kā attiecīgā sistēma strādās pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Šodien finanšu ministra vadītajā darba grupā tika skatīti nepieciešamie grozījumi Covid-19 pirmajā likumā, kur paredzēts izslēgt visas tās normas, kas attiecas uz ārkārtējo situāciju. Tajā skaitā ar aizliegumu organizēt azartspēles ārkārtējās situācijas laikā, kas jaunajā likumā, protams, ja nebūs ārkārtējās situācijas, netiek piedāvāts. Tas gan var mainīties politiskajās diskusijās," teica Pūce.
Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis, Saeimas deputāts Gatis Eglītis norādīja, ka par azartspēlēm juristi vēl dabūs lauzt šķēpus, jo 20. martā Saeimā pieņemtajā likumā ir divi panti. 8. pants, kas skaidri nosaka, ka spēļu zāļu aizliegums attiecas tikai uz ārkārtējās situācijas laiku, bet ir arī 9. pants, kur laika periods ir nenoteikts jeb uz likuma darbības laiku. "Paredzu, ka vēl būs diskusijas gan valdībā, gan Saeimā," teica Eglītis.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atzina, ka par azartspēlēm ir politiska izšķiršanās, un par to vēl tiks diskutēts.
Jau ziņots, ka 20. martā, Saeimā izskatot Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", JKP deputāti rosināja ārkārtējās situācijas laikā aizliegt organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Atbildīgā Saeimas komisija šo liegumu atbalstīja, un arī Saeimas sēdē tas guva atbalstu ar JKP, NA un opozīcijas pārstāvju balsīm.
Savukārt opozīcijas deputāti bija iesnieguši priekšlikumu, ka uz konkrētā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību. Komisija to neatbalstīja, bet Saeimā tas tika pieņemts ar NA, JKP un opozīcijas balsīm.
Gan Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, gan nozare norādīja uz šo divu pantu pretrunīgumu, tomēr vēlākie mēģinājumi panākt izmaiņas šajos likuma pantos neguva Saeimas vairākuma atbalstu.
