Juristiem nav vienota viedokļa par Satversmes preambulas lietderīgumu
Foto: F64

Juristiem un ekspertiem nav vienota viedokļa par ceturtdien Saeimā pieņemto Satversmes preambulu. Daži norāda, ka preambulai ir audzinošas un ideoloģiskas funkcijas, citi uzsver, ka preambulā ierakstītās vērtības Satversmē jau ir bijušas iekļautas.

Bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, jautāts, ko īsti Satversmes preambula dos Latvijas iedzīvotājiem, norādīja, ka tas būtu jāargumentē cilvēkiem, kuri pieņēma un par spīti visam virzīja šo projektu. "Es varētu piekrist teiktajam, ka preambula var sniegt un pacelt kādam cilvēkam emocionālo pašapziņu, bet, manuprāt, no juridiskā viedokļa tā nedod neko," izteicās Kūtris.

Viņš norādīja, ka dažās vietās preambula var radīt problēmas, jo tajā ir aizskartas dažas lietas, kas Satversmes pantos ir skaidri un gaiši noteiktas. "Es varbūt negribētu teikt priekšlaicīgi, bet es kā jurists redzētu iespēju par preambulu prasīt referendumu, ņemot vērā to, ka tā aizskar jautājumus, kas ir visai tautai svarīgi. Ja nē, tad tas varētu būt arī ST jautājums," skaidroja bijušais tiesas priekšsēdētājs.

Tāpat Kūtris teica, ka, abstrahējoties no tā, ka viņš ir jurists, viņam kā normālam latvietim neliekas, ka preambula radītu kaut ko jaunu, jo tas viss Satversmē jau ir ierakstīts, un viņš šaubās, ka ar preambulu var ieaudzināt kādam patriotiskas jūtas. "Tā problēma ir tāda - vērtības, ko grib uzsvērt ar šo preambulu, Satversmes pantos ir ļoti skaidri noteiktas, lai arī panti ir lakoniski, tomēr ir skaidrots, kas katrā pantā iekļauts un kā to saprast. Preambula to nerada," sacīja Kūtris.

Jautāts, vai problēma, ko gribēja atrisināt, proti, radīt Satversmes kodolu, tika atrisināta, Kūtris norādīja, ka, pēc viņa domām, nē. Viņš piebilda, ka tālākais ir Valsts prezidenta izlemšanā.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs Ringolds Balodis norādīja, ka preambulas jautājums aktualizējās pēc valodas referenduma un Valsts prezidenta kancelejas Konstitucionālo tiesību komisija savā atzinumā minēja, ka ir nepieciešams stiprināt valsts pamatus un konstitūcijā skaidrāk raksturot valsts kodolu, kur viens no priekšlikumiem bija preambula.

"Diskusijas Saeimā pirmajā lasījumā pierādīja, ka preambula ir nepieciešama. Pašreizējā brīdī, ja mēs palūkojamies uz Satversmes preambulu, tad tā tiešām kalpos par audzinošu un ideoloģisku elementu, jo konstitūcijai ir vairākas funkcijas, un viena no tām ir tieši šī audzinošā, ideoloģiskā un politiskā funkcija," sacīja Balodis, norādot, ka pēc būtības Satversmei līdz šim tādas ideoloģiskas funkcijas nebija, bet "raudzījāmies tikai uz juridisko". Balodis pauda, ka konstitucionālā pašsaprotamība ir tiešām nepieciešama.

"Šobrīd mēs varam runāt par to, ka mums beidzot konstitūcijā ir skaidras un pašsaprotamas lietas ierakstītas, ko var lasīt gan tie, kuri vēlas iepazīties ar Latvijas vēsturi, gan tie, kam vajadzētu, proti, deputāti, gan arī pilsoņi pirms zvēresta došanas, kā arī skolēni, kuriem tā tiks mācīta," izteicās jurists.

Jautāts par referendumu, Balodis izteicās, ka referendums nebūtu tas jautājums, par kuru vajadzētu diskutēt, un labāk tas noteikti nebūtu. "Preambula bija jāraksta nevis tāpēc, lai būtu jautri konstitūcijā, bet gan lai parādītu, kur mēs esam un kāpēc esam," sacīja Balodis.

"Ir gandrīz noslēdzies pārsteidzoši ilgs un mokošs process - tas ilgums un mokas acīmredzot liecina par pašu latviešu zemo pašapziņu, neizpratni un pat bailīgumu, gļēvumu. Es ļoti cītīgi sekoju līdzi visam, ko kurš runāja un rakstīja par preambulas jautājumu. Brīžam tā aina patiešām bēdīga izskatījās. Nereti nācās piekrist Andrim Grūtupam, kurš nedaudz citā kontekstā reiz teica - Satversmes reforma ir nevis juridisks, bet gan nācijas izdzīvošanas jautājums, kas jāsaprot pašiem, un juristi būtu pēdējie, kas pielaižami pie Satversmes," pauda zvērināts advokāts Aldis Alliks.

Pēc viņa domām, šis tiešām bija tas gadījums, kad process bija tikpat nozīmīgs vai pat nozīmīgāks par rezultātu. "Egila Levita ideja bija gaidīta kā dabisks un loģisks turpinājums atzinumam par Satversmes neaizskaramo kodolu. Tekstā viss itin kā zināms, tik pašsaprotams. Tomēr no šodienas viedokļa uzskatu - šāda paplašināta preambula bija nepieciešama jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Pārāk plaši un dziļi ir "padomju stāsts" skāris valstsnācijas galvas un sirdis, tostarp latviešu juristu prātus un uzskatus. Pārāk daudzu un ne jau tikai juristu prāti savulaik trenēti spēt izlasīt tikai to, kas vārds vārdā jeb melns uz balta ir uzrakstīts," izteicās Alliks.

Viņš gan norādīja, ka nav šaubu, ka Levits jau ir paveicis darbu, kurš līdz šim nevienam citam juristam nav bijis pa spēkam vai nav bijis pietiekoši gribēts, tomēr vēl savs vārds sakāms Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. "Ceru, ka viņam pietiks drosmes būt latvietim. Šaubas manī raisa fakts, ka viņš likvidēja un patrieca Konstitucionālo tiesību komisiju. Un ne tikai tas vien," rezumēja advokāts.

Saeimas deputāti ceturtdien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma Satversmes preambulu, kurā noteikts, ka Latvija izveidota, lai garantētu latviešu nācijas pastāvēšanu un nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un labklājību.

Preambulas pieņemšanu atbalstīja 69 deputāti, kas pārstāv koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti, savukārt pret bija 28 politiskās apvienības "Saskaņas centrs" parlamentārieši. Deputāti Satversmes papildināšu ar preambulu sveica ar ilgiem aplausiem.

Preambulā, par kuras izsludināšanu vēl jālemj prezidentam, teikts: "1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību."

"Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi. Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību, uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus," pausts Satversmes ievadā.

Preambulā noteikts, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. "Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības," teikts Satversmes preambulā.

Satversmē ierakstīts, ka uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. "Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību. Dievs, svētī Latviju!" tā noslēdzas Satversmes preambula.

Kā ziņots, Satversmes preambulas Saeimā iesniegtajā projektā vairs nav minēts "valstsnācijas" jēdziens. Koalīcijas partneriem sniegtajā skaidrojumā pausts - lai gan šis jēdziens nav lietots, domu tas nemaina, jo konkrētāk atklāti attiecīgā vārda atsevišķi elementi.


    Source

    LETA

    Tags

    Eiropa Gunārs Kūtris Latvijas Universitāte Ringolds Balodis Saeima Satversmes tiesa Valsts prezidenta kanceleja
    Pamanījāt kļūdu?
    Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

    Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

    Comment Form