Šis scenārijs, pēc Jurkāna domām, varētu kļūt reāls, ja sabruks eirozona un līdz ar to Latvijas cerība tai pievienoties. Agrāk Latvijas lielais mērķis bija iestāties Eiropas Savienībā un NATO, tagad galvenais mērķis ir pievienoties eirozonai. Ja Latviju neuzņems eirozonā, "Vienotībai" un tās Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) būs "jāiet mājās", jo cilvēkiem būs liela vilšanās, uzskata Jurkāns.
Bijušais politiķis norāda, ka vēlētāji lielā mērā ir sadalījušies "latviešos" un "krievos". Latviešu vidū esot pietiekami daudz pašlabuma meklētāju, kuriem pašreizējā kārtība jeb drīzāk nekārtība valstī ir izdevīga, jo "viss var notikt", var plānot, shēmot, un par to nekas nebūs.
Ir arī nacionāli noskaņoti galvenokārt gados vecāki cilvēki, kuriem pirmām kārtām rūp viņu pensija, nevis valsts attīstība kopumā. Tieši viņiem ir tuvi lozungi "Latviju - latviešiem", "Latvieti, nepadodies!", ar kuriem žonglējot Raivis Dzintars un viņa "zēni", intervijā atzīst Jurkāns.
Jurkāns ir pārliecināts, ka liels politiskais potenciāls ir arī valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai, kaut arī, iespējams, ne tik liels, kāds bija Valdim Zatleram (RP) pērnā gada maijā un jūnijā.
Valsts kontrolieres Sudrabas amata pilnvaras beigsies nākamā gada janvārī. Kā Sudraba izmantos sava vārda slavu, vai viņa ies politikā vai viņai piedāvās labi apmaksātu amatu kādā privātā struktūrā - grūti teikt, norāda Jurkāns. Pēc viņa domām, Sudraba labāk nekā jebkurš cits zina, cik Latvijas valstī viss ir sapuvis. Sudraba arī zina, ka, lai izvilktu valsti no stagnācijas un korupcijas, ir jāmaina valsts pārvaldes sistēma, ir jābūt spēcīgai komandai un vēlētājiem, kas vēlēšanās par viņas komandu pārliecinoši nobalsotu. Vai Sudraba spēs savākt domubiedru grupu, vai būs jauni, spējīgi cilvēki, kas būs gatavi uzupurēties, aiziet no labi apmaksāta darba, lai mēģinātu valsti izvilkt no stagnācijas, jautā Jurkāns. Un svarīgi arī, vai būs naudīgi cilvēki, kas būs gatavi finansēt Sudrabas partiju.
Jurkānam liekas, ka daudzi cilvēki dzīvo ar izjūtu, ka Latvijas valsts vairs nav. Ir tikai teritorija, kurā mēs maz par ko lemjam. Vai mēs lemjam par savas valsts drošību? Nē. Vai mēs lemjam par savu ekonomiku? Nē. Jo ir citi "tēvoči", kas skatās mums uz pirkstiem - kā mēs veidojam savas valsts budžetu, kā ievērojam monetāro diētu.
Par savu iespējamo atgriešanos politikā Jurkāns izsakās skeptiski. Jurkāns aizgāja no aktīvās politikas, kad tika izveidots "Saskaņas centrs", ko viņš kongresā nodēvēju par "Smilšu ielas bankas projektu". Pēc tam, kad Ainārs Šlesers Jurkānu aicinājis atgriezties politikā, viņš teicis: nē un nē. Bet pēc tam sācis domāt, ka varētu jau pamēģināt. It kā kaut ko saprot, it kā var. Nav jau jēgas tikai sēdēt mājās un kritizēt. Bet tās, pēc Jurkāna domām, ir ilūzijas. Tādi kā viņš esot vakardiena. Šobrīd politikā ir vajadzīgi jauni, labi izglītoti, nopietni cilvēki, kas ir gatavi pamest savu labi atalgoto darbu, jo tic, ka valsti vēl var atjaunot.