Jūrmalas aizsardzības biedrība vāc parakstus pret 'Pēperkoku namiņa' pārdošanu
Foto: Jūrmalas aizsardzības biedrība

Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) lūgusi Jūrmalas domi mainīt savu lēmumu un nepārdot izsolē mazo namiņu Salacas ielā 4, kurš pašvaldības izdotajā ceļvedī "Rainis un Aspazija Jūrmalā" minēts kā Mellužu vasarnīca "Pēperkoku namiņš", rakstīts biedrības mājaslapā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Mēs piedāvājam rīkot konkursu par Salacas ielas ēkas nomu, kur tās nosacījums būtu nama saglabāšana un iespējami saudzīga atjaunošana. Kā vērtēšanas kritērijs būtu arī tās tālākās izmantošanas atbilstība sabiedrības interesēm," raksta biedrība.

Biedrība apliecina, ka ir gatava piedalīties šādā konkursā vai arī slēgt nomas līgumu, ja konkurss netiek rīkots, nodrošinot ēkas restaurāciju un izmantošanu atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem.

Kā galvenos izmantošanas virzienus biedrība saredz ēkas saglabāšanu kā apskates objektu un tā funkcionēšanu kā kultūrvides centram. "Pamatā tā būtu profesionāli augstvērtīga un visiem pieejama informācija par Jūrmalas dabas vērtībām un koka arhitektūru, tās saglabāšanas un restaurācijas paņēmieniem, kā arī par apkārtnē dzīvojušām vēsturiskām, radošām personībām – komponistu Emīlu Dārziņu, tēlnieku Augustu Biju, valodnieku Ludi Bērziņu u.c.," raksta JAB.

Biedrība min, ka šāds centrs jūrmalniekiem 2001. gadā ar domes lēmumu tika solīts Jūras ielā 3. Restaurācijas darbi un centra veidošana tika uzsākta ar ārzemju organizāciju finansiālu atbalstu, taču 2007. gadā, mainoties pilsētas vadībai, pašvaldība īpašumu pārdeva.

Lēmums par Pēperkoku namiņa pārdošanu izsolē pamatots ar īpašuma slikto tehnisko stāvokli un līdzekļu trūkumu tā atjaunošanai. "Jūrmalas dome gadiem ilgi nenovērsa ēkas bojāšanos un šobrīd atsakās veikt darbības, lai pirms izsoles nodrošinātu ēkai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusu," savā paziņojumā raksta biedrība.

Statusa piešķiršana novērstu šobrīd pieļaujamo ēkas pārbūvi atbilstoši pilsētas Teritorijas plānojumam. Lai arī ēka ir novērtēta kā kultūrvēsturiski vērtīga, saglabājama būve, taču Būvnoteikumu 2480. un 2481. punkts pieļauj šādos gadījumos arī jaunu ēkas būvniecību, gan ar prasību saglabāt oriģinālās (nojauktās) ēkas proporcijas un fasāžu apdari, raksta biedrība. Taču tas nozīmētu šobrīd esošās vēsturiskās celtnes autentiskuma zaudēšanu, kas biedrības ieskatā nebūtu pieļaujams.

"Ja mēs vēl šobrīd varam sacīt, ka šī ēka ir Raiņa un Aspazijas mīlestības un radošās kopdzīves sākuma lieciniece, tad pēc mājas pārbūves varēs teikt, ka šeit atradās Pēperkoku namiņš, un tā ir būtiska un ļoti nozīmīga atšķirība," pārliecināta biedrība.

Jūrmalas aizsardzības biedrība uzskata, ka ēka ir saglabājama kā viena no trim Raiņa un Aspazijas nozīmīga dzīves posma liecībām.

Ar saviem parakstiem jūrmalnieki un ikviens Latvijas iedzīvotājs var lūgt Jūrmalas domi mainīt savu lēmumu. Līdz 2020. gada 15. janvārim "Alus krodziņā" Jomas ielā 64a katru dienu no 12.00 -20.00 var nodot parakstu lapas, kuru formu var atrast JAB mājaslapā. Tāpat parakstīties var arī Valteru veikalā Piekrastes 31 pēc vietējo iedzīvotāju iniciatīvas, kā arī paust savu nostāju, sūtot e-pastu brīvā formā uz pasts@jurmala.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aspazija Jūrmala Jūrmalas dome Rainis Restaurācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form