Jūrmalas dome atbalsta pilsētas attīstības plānu

Jūrmalas domes deputāti ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma saglabāt 1.jūnijā pieņemto pilsētas attīstības plāna grozījumu redakciju, kas iepriekš izraisīja sabiedrības un atsevišķu politisko partiju protestus, portālu "Delfi" informēja Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā speciāliste Veronika Ramāne.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pilnveidojot jau iepriekš domes sēdēs izskatīto Attīstības plāna grozījumu galīgās redakcijas projektu, ierosināts saglabāt līdzšinējo teritorijas zonējumu "Dabas pamatne" papildus vēl 22 zemesgabaliem, kam projektā bija paredzēts zonējums, kas atļauj apbūvi. Tādējādi no apbūves tiek pasargāti vēl gandrīz 40 hektāri Jūrmalas zemes, bet kopumā dabai tiek atdoti gandrīz 150 hektāri zemes.

"Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja arvien ir paudusi pārliecību, ka grozījumi ir jāpieņem, lai ļautu pilsētai attīstīties un novērstu koruptīvas manipulācijas ar ēku augstuma un apbūves intensitāti," teikts izplatītajā paziņojumā. Ramāne norāda, ka līdzās sabiedrības pastiprinātas uzmanības lokā nokļuvušajiem atsevišķajiem zemesgabaliem, kam tiek mainīts zonējums, grozījumi paredz daudzas lietas, kas vitāli nepieciešamas pašvaldības funkciju veikšanai un daudzu līdz šim nenoregulētu jautājumu atrisināšanai.

Domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta gandarīta, ka, pieņemot šo lēmumu un nododot Attīstības plāna grozījumus ministrijas vērtējumam, tiek risinātas daudzas samilzušas pilsētas problēmas.

Lēmuma pieņemšana dod iespēju realizēt investīciju plānu šim un nākamajiem gadiem, jo bez šiem grozījumiem strupceļā nonāktu gan Kauguru apvedceļa izbūve, gan veloceliņa būve pāri Lielupei, gan pilsētas mājokļu programmas realizācija un daudzi citi pilsētai, tās iedzīvotājiem un viesiem svarīgi attīstības projekti, uzsver Jūrmalas domes pārstāve.

Par lēmumu nobalsoja deviņi deputāti - Inese Aizstrauta, Zigurds Starks, Igors Dreija, Juris Hlevickis, Agris Kalnciems, Jānis Kuzins, Māris Mežapuķe, Ģirts Trencis, Dainis Urbanovič, pret bija trīs deputāti - Aigars Tampe, Ilmārs Ančāns, Raimonds Munkevics, bet divi deputāti atturējās - Žanna Kupčika, Vladimirs Maksimovs. Sēdē komandējuma dēļ nepiedalījās deputāts Juris Griķis.

Kā ziņots, Jūrmalas domes deputāti 15.jūnijā ārkārtas sēdē vienbalsīgi nolēma līdz šī gada 31.oktobrim pagarināt pilsētas attīstības plāna grozījumu galīgās redakcijas pieņemšanu, lai to uzlabotu atbilstoši institūciju atzinumiem un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem.

Iepriekš, 1.jūnijā, dome pieņēma lēmumu par Jūrmalas attīstības plāna grozījumu galīgo redakciju, taču tas izraisīja sabiedrības un politisko partiju protestu. Pēc lēmuma pieņemšanas Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta izteica sarūgtinājumu, ka viņai bija jāpieņem tāds lēmums. "Man nācās iedzīvotāju labā balsot pretēji savai pārliecībai," skaidroja Aizstrauta.

Toreiz sēdē vairāki deputāti pārmeta Aizstrautai, ka viņa nav ņēmusi vērā 3000 iedzīvotāju parakstus pret attīstības plāna grozīšanu. Domes priekšsēdētāja atbildēja, ka lielai daļai cilvēku, kas parakstījuši protesta vēstuli, esot fiktīvas adreses un vienu parakstu devis pat divus gadus vecs bērns.

Sabiedrība ar saviem protestiem kritizēja attīstības plāna grozījumu virzītājus par lēmumu mainīt deviņu zemesgabalu zonējumu, kas pieļauj tos apbūvēt.

Kā ziņots, Jūrmalas attīstības plāna grozījumi, kurus 2006.gada 1.jūnijā apstiprināja Jūrmalas pilsētas dome un kuri likumā noteiktajā kārtībā nodoti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, vēlreiz tika skatīti domes sēdē, jo septiņi deputāti pieprasīja sasaukt ārkārtas domes sēdi, lai grozītu 1.jūnijā pieņemto lēmumu.

"Pilsētas attīstības plāns ir visnopietnākais dokuments, par kuru daudz un nopietni jādiskutē. Ceru, ka atkārtotās diskusijas par grozījumiem noslēgsies pēc iespējas konstruktīvāk, jo pilsēta nevar attīstīties bez konkrēta plāna. Esmu gandarīta par Jūrmalas iedzīvotāju lielo aktivitāti plāna apspriešanā un ceru, ka tā nemitēsies līdz pat 31.oktobrim," sacīja Aizstrauta.

Domes priekšsēdētāja uzsvēra, ka grozījumi esot jāpieņem, lai ļautu pilsētai attīstīties.

Līdztekus sabiedrības pastiprinātas uzmanības lokā nokļuvušajiem atsevišķajiem zemesgabaliem, kuru zonējums mainīts, grozījumi paredz daudzas lietas, kas nepieciešamas, lai pašvaldība pildītu savas funkcijas un risinātu daudzus līdz šim nenoregulētus jautājumus, apgalvoja domes vadītāja.

Pirmām kārtām tas nepieciešams, jo kopš 1995.gada pieņemti daudzi valsts likumi un noteikumi, kuru prasības jāiestrādā pilsētas teritorijas plānošanas galvenajā dokumentā. Tāpēc attīstības plāns grozīts atbilstoši likumam par teritorijas plānošanu, likumam par aizsargjoslām, likumam par dzelzceļu un citiem nozīmīgiem likumiem. Bez šādiem grozījumiem pilsētas attīstības plāna nostādnes daudzos gadījumos nonāktu pretrunā ar likumu, apliecināja Aizstrauta.

Pilsēta kopš 1995.gada ievērojami attīstīta, izveidotas jaunas ielas, ierīkoti ūdens un kanalizācijas tīkli, attīstīta gāzes saimniecība, sakārotas īpašuma attiecības - tas viss prasa atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, izmaiņas aizstāvēja politiķe.

Pēc Aizstrautas vārdiem, ir nozīmīgi, ka digitāli izgatavota teritorijas plānojuma grafiskā daļa. Kartogrāfiskais materiāls pieejams gan Būvvaldei, gan Valsts zemes dienestam atbilstoši sadarbības līguma nosacījumiem.

Plāns papildināts ar 1997.gadā izveidotā Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) robežām un ierobežojumiem, precizēta Lielupes palienes vides saglabāšanas josla.

Līdztekus tam, ka precīzi iezīmētas ĶNP, dabas parka "Raga kāpa", dabas lieguma "Lielupes grīvas pļavas" robežas, noteiktas aizsargājamās teritorijas - Lielupes palieņu pļavas Krastciema un Valteru rajonā un mikroliegums "Mežainas Jūrmalas kāpas" Vaivaros.

Kā riska teritorijas plānā iekļauts autoceļš A10 un gar dzelzceļu, Lielupes krasta erozijas riska zona, palielināta riska zona Lielupes upes krastā, applūstošās teritorijas Lielupes krastā, jūras pamatkrasta erozijas riska teritorija, lidostas "Rīga" maksimālā skaņas līmeņa diskomforta zona un gāzes ievads Bražuciemā, informē Jūrmalas domes vadības pārstāvji.

Plānā noteikti riska objekti - deviņas degvielas uzpildes stacijas, trīs autogāzes uzpildes stacijas, piesārņotās vietas un objekti. Kā palielināta rūpnieciskā riska objekts atzīta naftas produktu bāze Jūrkalnes ielā.

Nodaļa "Jūrmalas dabas pamatne" papildināta ar sadaļu par vides objektu aizsargjoslām saskaņā ar Aizsargjoslu likumu. Paredzēts, ka perspektīvā izveidojamas un iekārtojamas peldvietas pie Slokas karjera, Lielupes krastā un pie Slokas ezera. Lielupes krastā tās paredzētas Priedainē, Bražuciemā, Dubultos, Druvciemā un Krastciemā.

Plānā sniegts aktualizēts vērtējums par pilsētas struktūru, izvērtēta katra rajona savdabība un attīstības perspektīvas.

Plānā precizēta nodaļa "Ekonomiskā attīstība", dots jauns situācijas izvērtējums, detalizēti atspoguļota Jūrmala kā ārstnieciskais kūrorts un tūrisma, veselības tūrisma un rehabilitācijas pakalpojumu, rīdzinieku īslaicīgās atpūtas, kongresu, konferenču un semināru organizēšanas vieta.

Aizstrauta apgalvoja, ka plānā rezervēti zemesgabali, lai pašvaldība varētu pildīt savas funkcijas, - izglītībai, kultūrai, veselības aizsardzībai, piemēram, sporta laukumam pie Jaundubultu vidusskolas, Ķemeru vidusskolas rekonstrukcijai, Mākslas skolai un Mūzikas skolai Pils ielā, Vaivaru pamatskolai, Majoru pamatskolas sporta laukumam un pirmsskolas izglītības iestādēm "Bitīte", "Rūķītis" un "Katrīna".

Plānā skaidri definēti būvnoteikumi - atļautā izmantošana, apbūves blīvums un augstums, ko vairs nevarēšot noteikt, projektējot vai deputātiem balsojot par katru konkrēto gadījumu.

Lai izstrādātu attīstības plāna grozījumus, esot ieguldīts liels darbs triju gadu gaitā - strādājušas divas darba grupas, izvērtēti vairāki tūkstoši priekšlikumu, no kuriem 91% noraidīts, bet 9% iekļauti grozījumu galīgajā redakcijā.

Jūrmalas domes vadība apgalvoja, ka saglabāts zaļās bilances līdzsvars: grozījumi no cita zonējuma uz dabas pamatnes teritorijām veikti 107,96 hektāru platībā, bet no dabas pamatnes teritorijām uz citas izmantošanas zonējumu - 78 hektāru platībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form