Zemes ieguves shēmas pamatā bijis tiesā celta civilprasība par īpašuma tiesību uz īpašumu atzīšanu pēc tam, kad privātfirma ieguldījusi tajā līdzekļus un līdz ar to tas kļuvis par kopīpašumu. Jūrmalas pašvaldība tiesā atzinusi, ka tai īpašums nav vajadzīgs, tāpēc piekritusi to nodot firmai, tikai pieprasot samaksāt aptuveni 60 000 latu par pamatvērtību.
Šo naudu Jūrmalas dome arī saņēmusi, lai gan īpašums piederējis valstij un dome bijusi tikai tā tiesisks valdītājs. Turklāt īpašums nodots privātuzņēmumam ar apbūves tiesībām, kas nozīmē arī īpašnieka tiesības uz zemi, kas savukārt ļauj uzņēmumam vērtīgo zemi privatizēt ar atvieglotiem noteikumiem.
Tiesnesis Rācenājs Jūrmalas domes un firmas "darījumu" apstiprinājis, lai gan viņam kā rajona tiesas tiesnesim nebija tiesības izskatīt civilprasības par nekustamajiem īpašumiem. Tiesas spriedumā, kas pieņemts neparasti ātri - divās dienās - gan norādīts, ka skatīts strīds par kustamo mantu. LNT norāda, ka tas varētu būt noticis, lai slēptu pēdas.
Zemes un ēku Jūrmalā īstais īpašnieks Valsts nekustamo īpašumu aģentūra vērsusies Ģenerālprokuratūrā un tiesā, lūdzot atjaunot īpašumtiesības uz zemes gabalu un mājām.
Jau vēstīts, ka AT novembra sākumā vērsās Ģenerālprokuratūrā un lūdza izvērtēt, vai Rācenājs tīši un rupji pārkāpjot likumu lietu izskatīšanā, nav ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli.
Tāpat, ņemot vērā šā tiesneša rīcību, pieņemot izskatīšanai apgabaltiesai piekritīgas lietas, nosūtīts lūgums Tieslietu ministrijai veikt pārbaudi visās Latvijas rajonu tiesās un apgabaltiesās, vai tajās pareizi lemts jautājums par piekritību.
Tiesnešu disciplinārkolēģija 8.novembrī nolēma rosināt Saeimu atcelt no amata Jūrmalas pilsētas tiesas tienesi Rācenāju par tīšiem un rupjiem likumu pārkāpumiem, izskatot lietas par īpašumtiesībām.
Iepazīstoties ar tiesneša Rācenāja izskatītajām civillietām, Tiesnešu disciplinārkolēģija konstatēja rupjus civilprocesa likuma pārkāpumus trīs lietās, kas saistītas ar īpašumtiesību atzīšanu un atjaunošanu uz nekustamo īpašumu.
Rācenājs pieņēmis izskatīšanai lietas, neņemot vērā likumā noteikto, ka lietas, kurās ir strīds par īpašumtiesībām un nekustamo īpašumu, ir piekritīgas apgabaltiesai.
Vienā no lietām tiesnesis arī pārkāpis likuma normu par valsts nodevas lielumu atkarībā no iesniegtās prasības summas. Augstākās tiesas Senāts visus trīs iepriekš minētos spriedumus ir atcēlis un nosūtījis izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai.
Saskaņā ar likumu galīgais lēmums par tiesneša atcelšanu no amata ir jāpieņem Saeimai.