Foto: LETA
Iedzīvotāju apspriešanai nodots jaunais Jūrmalas pilsētas teritoriālais plānojums, kurā atļauta būvniecība arī kāpās, lai gan iepriekš nepilnus sešus hektārus lielajā zemes gabalā bija paredzēts izveidot labiekārtotu parku, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis skaidrojis, ka kāpas nodot apbūvei viņu spiež jaunā ekonomiskā situācija. Uzturēšanās atļauju programmas iesaldēšana strauji samazinājusi pilsētas ienākumus, un jaunu mājokļu būvniecība varētu pievilināt Jūrmalā jaunus iemītniekus.

''Situācija mainās, vēl divus gadus atpakaļ neviens neiedomājās, ka būs šāda situācija. Es nemaz nerunāju par bēgļiem un visu pārējo. Bet es runāju par to, kādā situācijā ir mūsu uzņēmēji. Kuri par 99,9% nav nekādi ļaundari pilsētai. Viņi ir bezizejas stāvoklī un uz to jāreaģē,'' raidījumam skaidrojis Truksnis.

"Nekā Personīga" vēsta, ka zemes apsaimniekotājs ir SIA "Nekustamo īpašumu vērtētāju alianse", kuras īpašnieki ir Andris Igaunis, Igors Stepanovs un Kaspars Indriksons, ''Skonto'' uzņēmumu grupas šefa Gunta Indriksona dēls. Par uzņēmuma darbības veidu norādīta būvniecības projektu izstrāde.

"Nekustamo īpašumu vērtētāju alianse" kāpu mežu kopš 2011. gada nomā no valsts. Nomas maksa ir 1209 eiro gadā. Uzņēmuma pārstāvis raidījumam pastāstījis, ka Lielupes kāpās iecerēta jaunas klīnikas būvniecība.

Saskaņā ar raidījuma vēstīto, līgumā ierakstīts, ka nomnieks zemi var iegādāties, lai gan šāda norma nav likumīga. Atsavināt valsts zemi krasta kāpu aizsargjoslā var tikai tad, ja uzņēmējam uz tās pieder būve un par to lemj valdība.

Kompānija vairākkārt lūgusi gan valstij, gan pašvaldībai atļaut būvniecību kāpās, taču ierosinājums noraidīts. Tad, saskaņā ar raidījuma vēstīto, uzņēmēji solījuši parku uzlabot - uzlikt koka laipas, terases riteņu nomai. Pašvaldība sāka pie tā strādāt, taču pēcāk gan pašvaldība, gan uzņēmējs mainījuši viedokli.

Plānu izstrādāja SIA "Grupa 93", un to apmaksāja Jūrmalas dome. Tajā vairs netiek minēts parks, bet gan daudzfunkcionāla apbūve. "Biotops ir novērtēts kā zemas kvalitātes un minēti konkrēti kritēriji, kādēļ. Sugu un biotopu eksperti iesaka sekojošo - ja tiek apbūvēta daļa, otrā daļā var veikt šī biotopa uzlabošanas pasākumus," raidījumam skaidrojusi "Grupa 93" pārstāve Marita Nikmane.

Valsts meža dienests norādījis, ka mežs uz apbūvei izraudzītās zemes ir 100 gadus vecs. Vecākajai mežaudzei ir pat 216 gadi.

Valsts meža dienesta inženiere vides jautājumos Ina Grīsle skaidroja, ka zemes apbūve patiesībā nozīmētu biotopa iznīcināšanu: "Fragmentējot šādu biotopu saskaņā ar teritorijas plānojuma grozījumiem šeit paredzēta apbūve. Kāpu vaļņi ir tik tuvu viens pie otra, ka jebkuras apbūves rezultātā tiktu noraksts kāds posms, zāģētas priedes un līdz ar to faktiski iznīcināts biotops."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!