Latvija varētu lūgt Zviedrijai aizvākt atkritumus no nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā, kā arī segt izdevumus ugunsgrēka teritorijas attīrīšanai, pirmdien žurnālistiem pēc Krīzes vadības padomes sēdes pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) priekšniece Inga Koļegova.
Viņa informēja, ka VVD darīs visu, lai noskaidrotu atkritumu apsaimniekošanas vājās vietas. Jūrmalas gadījums šobrīd ir pirmais un vienīgais Latvijā, un VVD darīs visu, lai šādi gadījumi neatkārtotos.
Koļegova skaidroja, ka sadzīves atkritumu kustība ES notiek saskaņā ar regulas prasībām, un šie atkritumi tiek pārvietoti tikpat brīvi, kā preces.
"Tajos gadījumos, kad ir runa par nelietīgām darbībām šo atkritumu pārvadāšanā, atbilstoši regulai nosaka arī nosūtošās valsts pienākumu, vai nu uzņemt šos atkritumus atpakaļ vai arī segt izdevumus," norādīja Koļegova.
Ja nebūtu izcēlies ugunsgrēks, atkritumi būtu aizvest atpakaļ uz Zviedriju, teica VVD vadītāja.
Valdība iepriekš atbalstīja līdz 700 000 eiro piešķiršanu ugunsgrēka teritorijas attīrīšanai. Vaicāta, vai Zviedrija varētu segt šos izdevumus, Koļegova atbildēja, ka "saskaņā ar regulu tā ir viena no opcijām, pēc kurām seko dalībvalstis", un šobrīd VVD strādājot pie tā, lai vērstos ar šādu pieprasījumu.
Koļegova arī informēja, ka Zviedrijas vides aģentūra ir informējusi arī savas valsts policiju un prokuratūru, lai kopīgā sadarbībā ar Latvijas iestādēm noskaidrotu lietā būtiskos faktus.
Pēc Koļegovas teiktā, pašlaik VVD nav signālu par to, ka ugunsgrēks būtu ietekmējis vides kvalitāti šajā teritorijā, taču VVD turpinās vides monitoringu. "Viens ir skaidrs, sadegot šādam daudzumam atkritumu atmosfērā izdalās daudz un dažādas vielas. Mēs esam papildinājuši globālo piesārņojumu, kas izkliedējās lielā platībā. Pašlaik monitoringa rezultāti rāda, ka zemes dzīles nav vēl piesārņotas," norādīja Koļegova.
Premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) pastāstīja, ka izveidota speciāla komisija, kas analizēs konkrēto gadījumu un atkritumu glabāšanas problēmas Latvijā, lai saprastu vai ir novērsti riski atkritumu glabāšanā.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) pastāstīja, ka valsts mērķis ir panākt, lai ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumi tiek piedzīti no vainīgajām personām, taču tās šobrīd vēl nav noskaidrotas. Viņš informēja, ka premjerministra pieminētā darba grupa ar saviem secinājumiem par sistēmas uzlabošanu varētu nākt klajā pēc vairākām nedēļām.
Jau vēstīts, ka 18.jūnija pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās ugunsgrēks kādā teritorijā, kur bez atļaujas tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 12 000 kvadrātmetru jeb 1,2 hektāru platībā. Ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība.
Izgāztuvē bija uzkrāts aptuveni 23 000 tonnu atkritumu. Ugunsgrēka vietā atrastas arī baterijas, elektrības vadi un aerosola pudeles.
Iepriekš izskanējis, ka attiecīgie atkritumi varētu būt ievesti no Zviedrijas.
