Jurševska uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt pašvaldību īstenoto sociālo politiku un ministrijas kā politikas veidotājas uzstādījumu. "Likumā būtu jāiestrādā norma, kas noteiktu, ka sociālās palīdzības mērķis ir nodrošināt cilvēkiem iztiku un mājokli, bet kādā veidā tas tiks darīts, to mēs gribētu nodot pašvaldību atbildībā", sacīja ministre, piebilstot, ka pašvaldības ir atvērtas šim ierosinājumam un neuzskata, ka tas būtu nepareizi.
Tomēr tas nenozīmē, ka GMI pabalsts tiks likvidēts, iespējams, būs daudz pašvaldību, kas šādu pabalstu veidu uzskatīs par ļoti pareizu un atbilstošu, bet tad pašvaldībām būs jānodrošina arī 100% finansējums, norādīja Jurševska. Iespējams, daudzas pašvaldības vēlēsies nosaukt GMI pabalstu par iztikas pabalstu, jo patlaban šī pabalsta nosaukums veicina cilvēkus domāt, ka viņiem kaut kas ir garantēts arī neko nedarot.
"Nevienam nav noslēpums, ka pēdējos gados tomēr esam veicinājuši noteiktas sabiedrības daļas veidošanos, kuri nāk uz sociālo dienestu kā pēc algas. Tātad viņiem ir garantēts minimāls ienākums, cilvēks atnāk tam pakaļ un viņam liekas, ka nekas vairs nav jādara paša labā," sacīja labklājība ministre.
Pašvaldībās strādā ļoti daudz profesionālu sociālo darbinieku, kas saprot, ka visiem nevar piemērot vienādu shēmu, kādā veidā palīdzība ir sniedzama, katrs gadījums ir individuāli risināms un palīdzībai jākļūst mērķētākai un individuālākai, atbilstoši katra cilvēka interesei, kas atnāk pēc palīdzības, norādīja politiķe.
"Te ir runa par sociālās politikas demokratizāciju, decentralizāciju, kas nozīmē pašvaldībām nodot lielākas pašnoteikšanas iespējas, vienlaikus uzliekot pašvaldībām lielāku atbildību par to, kādā veidā sociālā politika un katrs gadījums tiek vadīts," uzsvēra Jurševska.
Visas šis izmaiņas ir sagaidāmas ar nākamo gadu, tāpēc ir svarīgi šo jautājumu risināt savlaicīgi, lai pašvaldības varētu plānot savu budžetu.
Patlaban no sociālā drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem tiek nodrošināts 50% līdzfinansējums no pašvaldību faktiski veiktajām izmaksām GMI pabalstiem un 20% - dzīvokļa pabalstiem. Šogad sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem paredzēti valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļi 79,34 miljonu latu apmērā, no labklājības jomas pasākumiem šogad ir paredzēti 26,22 miljoni latu.
Ša gada pirmajā ceturksnī no sociālā drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalsta līdzfinansējumam ir izlietoti 4,02 miljoni latu jeb 33% no šim nolūkam šogad paredzētās summas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
