Kā ārstēt Covid-19 mājās un kad vērsties pēc palīdzības – skaidro mediķi
Foto: Shutterstock

Lai nodrošinātu to Covid-19 slimnieku informētību, kuri var ārstēties mājās, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) speciālisti sagatavojuši vienkāršu un uzskatāmu informatīvo materiālu, kas iezīmē galvenos faktorus, kam jāpievērš uzmanība atveseļošanās procesā, portālu "Delfi" informēja slimnīcā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā norāda PSKUS, nereti nācies dzirdēt, ka cilvēki piedzīvo zināmu apjukuma momentu brīdī, kad saņem apliecinājumu pozitīvam Covid-19 testam. Ja pašsajūta nav izteikti slikta, var rasties neziņa – kā rīkoties, ko darīt, kas ar mani notiks, kam būtu jāpievērš uzmanība un kuri ir tie rādītāji, kad vilcināties nedrīkst un kad nekavējoties ir jāvēršas pēc palīdzības.

"Jautājumi, kas ir tik vienkārši, bet brīdī, kad attiecas uz cilvēku personīgi, kļūst ļoti nozīmīgi – cik augsta temperatūra ir par daudz, vai jāievēro gultas režīms, jeb tomēr vajadzīgas pastaigas, ko vēl varu darīt, lai uzlabotu pašsajūtu? Tik daudz padomu, nereti daudzi no tiem nepareizi – saprotams, ka šādā brīdī cilvēks meklē informāciju, kura nav piebārstīta sarežģītiem terminiem, kura ir viegli uztverama. Esam apkopojuši būtiskāko info grafikā, kuru ērti izdrukāt, turēt pa rokai un atzīmēt tajā svarīgāko," stāsta Kārlis Rācenis, Stradiņa slimnīcas ārsts – internists, kurš slimnīcā strādā ar Covid-19 pacientiem.

Būtiskākie apstākļi, ārstējoties mājās

Paaugstināta ķermeņa temperatūra ir normāla organisma reakcija, kas parāda, ka tas cīnās ar infekciju. Ja temperatūra pārsniedz 38 °C - 38,5 °C, to samazina, lietojot bezrecepšu acetaminofēnu (paracetamolu), nepārsniedzot sešas tabletes dienā, vai to saturošus preparātus (piemēram, pulverveida, kurus atšķaida ar siltu ūdeni, bet jāatceras, ka tie lielākoties satur 1000 mg paracetamola, tāpēc nedrīkst pārsniegt trīs pulverus dienā). Var lietot arī recepšu medikamentu metamizolu 500 mg (analgīnu) tablešu veidā, nepārsniedzot sešas tabletes dienā, skaidrots informatīvajā materiālā.

Klepus ir aizsargreflekss, kas palīdz attīrīties elpceļiem. Covid-19 gadījumā klepus var provocēt sāpes, ja plaušu karsonis skar arī plaušu apvalku (pleiru) vai arī, ja klepus lēkmes ir tik biežas un spēcīgas, ka regulāri jāsasprindzina arī vēdera preses muskulatūra.

Mokoša klepus gadījumā iesaka lietot kombinētos kodeīnu saturošus medikamentus, piemēram, "Co-Codamol" vai "Solpadeine", kas satur 8 mg kodeīna. Jāņem vērā, ka šie medikamenti satur arī 500 mg paracetamola, tāpēc rūpīgi jāseko, lai kopējā paracetamola diennakts deva nepārsniegtu 3000 mg. Nav ieteicams lietot dažādus atkrēpojošos līdzekļus, piemēram, acetilcisteīnu (ACC), jo tie var provocēt klepu, tādā veidā pasliktinot vispārējo stāvokli, norāda ārsti.

Vēlams regulāri mērīt asinsspiedienu un skābekļa piesātinājumu asinīs ar pulsoksimetru, kā arī novērtēt sirdsdarbības ātrumu un elpošanas biežumu. Skābekļa piesātinājumu asinīs izsaka procentos – maksimāli 100%.

Normā skābekļa koncentrācijai asinīs jābūt >94%, tomēr jāņem vērā, ka pacientiem ar hroniskām plaušu slimībām un smēķētājiem tā normas variantā varētu būt zemāka (~88-93%). Tāpat jāņem vērā vēl daži faktori, kas var ietekmēt skābekļa piesātinājuma mērījumus ar pulsoksimetru – vēsi pirksti, mērījuma ilgums, liekais svars, ateroskleroze, lakoti nagi, roku trīce, ķermeņa pozīcija un fiziska slodze. Ieteicams veikt atkārtotus mērījumus uz dažādiem pirkstiem, lai precīzāk varētu novērtēt patieso skābekļa piesātinājumu. Līdz ar to svarīgi ir koncentrēties ne tikai uz mērījumu rādījumiem, bet izvērtēt arī pašsajūtu un vispārējo stāvokli, rekomendē mediķi.

Antibiotikas nav jālieto, jo Covid-19 ierosina vīruss, savukārt antibiotikas darbojas tikai un vienīgi pret baktērijām. Ārkārtīgi reti Covid-19 plaušu bojājumam var pievienoties arī bakteriāla infekcija, bet šos gadījumus individuāli jāizvērtē ārstam, veicot pacienta apskati, asins analīzes un plaušu rentgenu, norāda ārsti. Asins šķidrinošas zāles vai aspirīnu neiesaka lietot profilaktiski mājas apstākļos, neskatoties uz to, ka Covid-19 veicina trombu veidošanās risku. Izņēmums – ja ir cits iemesls, kura dēļ šie medikamenti būtu jālieto, piemēram, aritmija. Deksametazonu (glikokortikosteroīdu grupas preparātu) mājas apstākļos neiesaka lietot, ja vien medikamentam nav citu indikāciju, skaidro mediķi.

Covid-19 veicina organisma šķidruma zudumus vairāku iemeslu dēļ: paātrināta elpošana, paaugstināta temperatūra un pastiprināta svīšana, bieži pievienojas arī šķidra vēdera izeja, caureja un/vai vemšana.

Pietiekoša šķidruma uzņemšana samazina atūdeņošanās un akūtas nieru mazspējas attīstības risku. Diennaktī rekomendē uzņemt 1,5 – 2 litrus šķidruma, paaugstinātas temperatūras gadījumā nepieciešams uzņemt vēl papildus 0,5 – 1 litru šķidruma. Gadījumos, ja ir caureja un/vai vemšana, tad nepieciešams atcerēties par papildus šķidruma uzņemšanu atkarībā no vēdera izejas un atvemto masu apjoma. Kā šķidruma avots ieteicama ir silta tēja, ūdens. Gadījumā, ja ir caureja un/vai vemšana, ieteicams lietot mineralizētos dzērienus, jo tie satur lielāku daudzumu minerālvielu, kas tiek zaudēti, rekomendēts mediķu izstrādātajā materiālā.

Kustēšanās un elpošanas vingrinājumi veicina atveseļošanās procesu. Te gan jābūt uzmanīgiem un slodze jāpielāgo ļoti individuāli, lai organismu pārāk strauji nenoslogotu. Akūtā slimības periodā nav ieteicams pilnīgs gultas režīms. Ja vien nav augsta temperatūra vai elpas trūkums, jāmēģina saglabāt nelielu fizisku aktivitāti – pārvietošanās dzīvokļa vai istabas robežās u.tml. Guļus stāvoklī noteikti nav ieteicams gulēt tikai vienā pozā, piemēram, uz muguras. Lai nodrošinātu optimālāku plaušu ventilāciju, gulēt iesaka pamīšus uz vieniem vai otriem sāniem, vai vēl labāk uz vēdera, norāda mediķi.

Kopš marta pacientiem pieejama Stradiņa slimnīcas Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centra fizioterapeitu izstrādāts elpošanas vingrinājumu komplekss Covid-19 pacientiem, kuru sekmīgi pielieto arī slimnīcas Covid-19 pacientu veselības stāvokļa uzlabošanai. Tas atrodams šeit.

Tāpat mediķi uzsver, ka pacientam ar Covid-19 ir jāievēro noteiktais pašizolācijas laiks, lai pasargātu citus no inficēšanās. Ja iespējams, tad vēlams izolēties atsevišķā dzīvesvietā vai vismaz atsevišķā istabā no mājiniekiem. Vēlams regulāri vēdināt telpas un dezinficēt bieži lietojamās virsmas.

Kad jāvēršas pēc palīdzības

Mediķi iesaka pēc medicīniskās palīdzības vērsties tad, kad ir progresējošs elpas trūkums, stipras sāpes krūškurvī, novērota skābekļa saturācijas mazināšanās pēc fiziskas slodzes vairāk par 3%, mentālā stāvokļa izmaiņas (apjukums; runas traucējumi; samaņas zudums; sajūta, ka zaudēs samaņu).

Tāpat pie mediķiem jāvēršas, ja ir ļoti augsta ķermeņa temperatūra, kas nesamazinās pēc medikamentu lietošanas 48 stundu laikā, vai temperatūra, kas augstāka par 40,0 - 41,0 °C. Kā arī – masīva vemšana / caureja vai izteikti samazināts urīna apjoms (mazāk kā 500ml diennaktī), norāda mediķi.

Informāciju materiālam apkopojuši pneimonoloģe Dace Žentiņa, ārste gastroenteroloģijas rezidente Judīte Lukša, internists Kārlis Rācenis, infektoloģe Aija Vilde.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca Stradiņa slimnīca
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form