Faktu pārbaudes programma tiek ieviesta saskaņā ar "Facebook" stratēģiju, kuras mērķis ir uzlabot ziņu joslā attēloto stāstu kvalitāti un patiesumu, kas nav iespējams bez kompetentu speciālistu līdzdalības. Žurnālistu darbs palīdz samazināt viltus ziņu un neīsta satura apjomu un izplatību, sniedzot sabiedrībai detalizētāku informāciju par sociālajā tīklā redzamajiem ierakstiem, tostarp arī reklāmām, fotogrāfijām un videomateriāliem.
Šobrīd sociālajam medijam ir vairāk nekā 55 partneri, kuri pārbauda faktus vairāk nekā 45 valodās visā pasaulē. No politiskās ietekmes neatkarīgais Starptautiskais faktu pārbaudes tīkls (International Fact-Checking Network) šim darbam akreditējis Lietuvas "Delfi" redakciju, kura projektam piesaista kolēģus gan Latvijā, gan Igaunijā.
Kādus "Facebook" ierakstus "Delfi" vērtē? Tādus, kas satur nepatiesus vai maldinošus faktus. "Delfi" šādas atzīmes nepievieno lietotāju paustajiem viedokļiem, bet gan konkrētiem faktiem, kas viedokļa izklāstā ir nepatiesi. Piemēram, ja cilvēks izveido ierakstu: "Valstī viss ir slikti, visi deputāti ir liekēži. Viņi Covid-19 laikā nozaguši 10 miljardus, ko aizņēmušies starptautiskajos tirgos," mēs nevērtēsim cilvēka izteikumu par valsti un deputātiem, bet gan minēto informāciju par 10 miljardiem, pārbaudot, vai tā ir vai nav taisnība.
"Delfi" nevērtē komentārus, kas pausti zem "Facebook" publicētajiem ierakstiem.
Kā mēs izvēlamies, kādu saturu pārbaudīt? "Facebook" nodrošina rīku, kurā kompānijas izveidota sistēma nosaka, kāds ieraksts potenciāli (vērtējot, piemēram, attēlu, tekstu, popularitāti) varētu būt daļa no dezinformācijas. Šis rīks potenciālo viltus ziņu sarakstā reizēm piedāvā arī kādu joku ziņu vai cita veida saturu, kas strauji ieguvis popularitāti, bet kam nav saistības ar maldinošu informāciju, – to visu pārbauda un izvērtē "Delfi" žurnālisti. Rīks gan neatpazīst visus viltus ierakstus, tāpēc žurnālisti tos var atrast un pievienot manuāli.
Kā noteikt, ko vērts pārbaudīt? Apzinoties mediju ētiku un atbildību, katru nieku noteikti nepārbaudīsim. Tādējādi maldinošajam ierakstam varam dot tikai lielāku auditoriju. Ja kāds cilvēks publicē nepatiesu informāciju, kurā minēts, ka, piemēram, Latvija vairs nekad nerīkos Dziesmu svētkus, un ar šo informāciju būs dalījušies vien pārdesmit cilvēku, tad tas paliks uz paša ieraksta autora sirdsapziņas. Taču, ja ar šo ierakstu būs dalījies, piemēram, tūkstotis lietotāju vai tas pēdējo diennakšu laikā būs sasniedzis daudzus desmitus tūkstošu lielu skatījumu auditoriju, tad par šādu maldinošu informāciju pie ieraksta izveidosim brīdinājumu, ka tas ir nepatiess. Lietotāji aizvien varēs to izlasīt, bet vispirms redzēs piebildi par izteikumu atbilstību faktiem.
Kas notiek pēc tam, kad esam identificējuši maldinošu ierakstu? "Delfi" nedzēš lietotāju ierakstus – ne tekstu, ne bildes, ne video –, bet gan pievieno tiem atzīmi, ka informācija ir pilnīgi vai daļēji maldinoša, kā arī šo atzīmi papildina ar saiti uz rakstu, kas to izskaidro un pamato. Ierakstu autoriem pirms atzīmes izdarīšanas prasām komentāru, kāpēc šādu informāciju publicējuši, kur guvuši informācijas avotus.
Vai vērtējam arī politiķu teikto? Nē. Sadarbībā ar "Facebook" politiķu ieraksti netiek vērtēti, tāpēc ka vēlētajam ir tiesības zināt, ko publiski pauž viņa vēlētais politiķis. Līdz ar to brīdinājuma atzīmes pie politiķu ierakstiem neliekam. Protams, tas neatceļ žurnālistu jau ierasto uzdevumu rūpīgi sekot līdzi politiķu teiktajam un par maldinoši sniegtu informāciju vēstīt lasītājam, gluži kā tas portāla "Delfi" publikācijās darīts līdz šim, arī ārpus sadarbības ar "Facebook".
Ja ieraksts ir novērtēts kā nepatiess vai maldinošs, tā autoram ir iespējams iebilst un vērtējumu apstrīdēt. Ja vērtējumu sniedzis "Delfi", tad jāvēršas pie portāla žurnālistiem.
Faktu pārbaudītāji
Andris Kārkluvalks, andris.karkluvalks@delfi.lv
Edžus Miķelsons, edzus.mikelsons@delfi.lv
Filips Lastovskis, filips.lastovskis@delfi.lv
Laura Dzērve, laura.dzerve@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
