Kā Latgale pievienojās Latvijai: ar ko nozīmīgs Latgales kongress
Foto: DELFI

Piektdien Rēzeknē notiks Latgales Simtgades kongress, atzīmējot 100 gadus kopš vēsturiskā Latgales lēmuma apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi ceļā uz neatkarīgu valsti, portālu "Delfi" informēja pasākuma rīkotāji.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmais Latgales kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) Rēzeknē un kļuva par pagrieziena punktu Latvijas neatkarības iegūšanā.

Valsts kancelejā skaidro, ka kongress bija Latgales latviešu pārstāvju sanāksme, kas apsprieda Latgales pašpārvaldes jautājumus, tostarp jautājumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to apvienošanos ar Vidzemes un Kurzemes latviešu apdzīvotajām teritorijām.

Kongresā tika izveidota Latgales Pagaidu zemes padome, kuras pārstāvji kopā ar līdzīgām citu novadu pašpārvaldes institūcijām līdzdarbojās Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes darbā un sekmēja Latvijas Republikas proklamēšanu.

"Latgales kongresā piedalījās redzamākie novada sabiedriskie darbinieki, kuri tolaik darbojās Pēterburgā, citās Krievijas vietās, pagastos un draudzēs dzimtenē, kā arī Krievijas armijas virsnieki un mobilizētie karavīri," skaidro kancelejā.

Jau kongresa sagatavošanas laikā (1917. gada marts un aprīlis) tika panākta principiāla vienošanās, ka vienotā Latvijā (toreiz vēl demokrātiskās Krievijas sastāvā) Latgalei būtu piešķirama pašvaldība. Tajā pašā laikā iezīmējās arī atšķirīgi viedokļi par tās statusu. Daļa (garīdznieka Franča Trasuna piekritēji) optimistiski cerēja uz visu latviešu, tostarp katoļu, kopdarbību, bet daļa (inženiera Franča Kempa piekritēji) akcentēja vairāku gadsimtu gaitā veidojušās Latgales īpatnības, piemēram, katoļu baznīcas dominanti, savu valodu u.c., un iebilda pret mutvārdu vienošanos ar Baltijas latviešiem, kurus kongresā pārstāvēja Jānis Zālītis un Zigfrīds Anna Meierovics, un iestājās par plaši apspriestu Latgales un pārējo Latvijas novadu sadarbības programmu.

"Paradoksāli, ka Latgales vēsturiskās nošķirtības un rusifikācijas apstākļos konsekventākie latviešu tautas saliedēšanas entuziasti nāca no Latgales," skaidrots Valsts kancelejas izstrādātajā materiālā.

Pēc kongresa lēmuma tika izveidota redakcijas komisija, kas 1917. gada 15. maijā izdeva "Pagaidu Zemes Padomes Ziņotāju" (10 000 eksemplāros) ar kongresā pieņemtajām astoņām rezolūcijām.

Pirmā no tām bija: "Mes, Latgolas, latwiši pylnwarniki, sasapulcejuši 26—27. aprili Rēzeknē sasauktā kongresā, atzeidami latwišus, kuri dzeiwoj Witebskas gubernē, tai ari kurzemnikus un widzemnikus par winu latwišu tautu, nuspridem apsawinot ar Kurzemes un Wydzemes latwišim winā politiskā autonomā tautas organizmā Kriwijas Walsti."

Pārējās rezolūcijās pausts, ka Latgale paturēs savu pašvaldību un pilnas pašnoteikšanās tiesības valodas, ticības un citos jautājumos. Tāpat pausta apņēmība saglabāt sadarbību ar citām tautām, tostarp krieviem un poļiem, kā arī noteikts, ka vēlēšanas visās pašvaldībās notiek pēc vienlīdzīgiem, vispārīgiem, taisniem principiem.

Kopumā kongresā piedalījās 350 dalībnieku, no tiem 232 delegāti ar balsstiesībām. Darba gaitā strīdu rezultātā no kongresa aizgāja 39 delegāti inženiera Kempa vadībā. Lēmumus pieņēma 183 palikušie delegāti. Par kongresa delegātiem un viesiem var spriest pēc dažām tā laika fotogrāfijām.

Fotogrāfijā pēc 10 gadiem (1927. gadā) atpazīti 30 kongresa dalībnieki.

Piedāvājam Latvijas Nacionālā arhīva video no šī laika.

Saskaņā ar Daugavpils Universitātes Latgales Pētniecības institūta veidoto datubāzi "Latgales dati" vēstures literatūrā minēts liels skaits sapulcējušos cilvēku kongresa dienās Rēzeknē.

Pirms kongresa notika manifestācija, kurā piedalījies liels skaits ļaužu, vēstures avoti min dažādus skaitļus – 20-30 tūkstoši cilvēku.

Latgales simtgades kongresā piektdien uzrunas teiks Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidents Māris Kučinskis, kā arī režisors, kongresa organizēšanas komitejas goda loceklis Jānis Streičs.

Pasākumā ar prezentāciju par Latgales lomu Latvijas teritoriālajā vienotībā un drošībā stāstīs eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Inese Runce vērtēs kongresa lomu ceļā uz Latvijas valsti, bet Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits uzstāsies par tēmu "Latgales kongresa valststiesiskā nozīme – īss vēsturiski tiesiskais apskats" utt.

Kongress turpināsies arī sestdien, 6. maijā, kad ar uzrunu uzstāsies vides aizsardzības un reģionālo attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Saeimas deputāte Laimdota Straujuma runās par Latgales reģiona ekonomikas attīstību, Lidija Leikuma stāstīs par latgaliešu rakstības attīstību 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā, Sigita Kušnere – par latgaliešu literatūras vietu latviešu literatūras vēsturē, un plānotas arī citas prezentācijas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ināra Mūrniece Lasāmgabali Latgales kongress Ministru prezidents Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form