2. pasaules kara laikā, kad nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā tika nodibināts Latviešu leģions, 12 leģiona karavīri – latvieši – saņēma Vācijas augstāko militāro apbalvojumu – Dzelzs krusta Bruņinieka krustu. Četriem no viņiem šo apbalvojumu oficiāli piešķīra pašās 2. pasaules kara beigās, 1945. gada maijā Kurzemē, un viņi realitātē nemaz pie paša krusta netika. Tomēr viens no viņiem, leģiona virsnieks Andrejs Freimanis, savu nopelnīto Bruņinieka krustu svinīgi saņēma jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1993. gada 16. martā.
Andrejs Freimanis ir dzimis 1914. gada 21. decembrī Grobiņas pagasta “Riežnieku” mājās. Pēc mācībām Liepājas Rūdolfa Blaumaņa pamatskolā Freimanis pabeidza Liepājas komercskolu, bet 1936. gada pavasarī uzsāka obligāto militāro dienestu 2. Ventspils kājnieku pulkā, kur kādu laiku viņa vada komandieris bija leitnants Ernests Laumanis. Pulkā viņš beidza instruktoru kursus, bet 1937. gada jūlijā kļuva par virsnieka vietnieku.
Pēc obligātā dienesta Freimanis strādāja uzņēmuma “Turība” Rīgas centrālajā bāzē par preču sadales nodaļas vadītāju. Savukārt 1939. gada nogalē, kad jau bija sācies 2. pasaules karš, Freimani iesauca Latvijas Kara skolas rezerves virsnieku kursos, kur viņš ar 1940. gada 30. aprīļa Valsta prezidenta Kārļa Ulmaņa pavēli ieguva leitnanta pakāpi. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada vasarā Freimanis turpināja strādāt “Turībā” un savu darbu saglabāja arī vācu okupācijas laikā.
