Kā leišu 'flyLAL' Latvijā neizdevās apspēlēt Rīgas lidostu un 'airBaltic'
Foto: Shutterstock

Trešdien, 28.oktobrī, Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments noraidīja Lietuvā reģistrētās bankrotējušās AS "flyLAL-Lithuanian Airlines" ("flyLAL") pieteikumu par ārvalsts nolēmuma atzīšanu, izpildi un izpildes nodrošināšanu pret VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un Latvijas nacionālo lidsabiedrību AS "airBaltic". Līdz ar šo lēmumu Senāts pielicis punktu tiesvedībai, kas pirms vairākiem gadiem tika sākta arī Latvijā un kurā tika lūgts atzīt un izpildīt spriedumu par 200 miljonu litu (57,92 miljonu eiro) vērtu lidostas un "airBaltic" īpašumu arestu.

Kā galvenos lēmuma motīvus Lietuvas lidsabiedrības pieteikuma noraidīšanai Civillietu departaments minēja to, ka ārvalsts nolēmuma atzīšanas sekas būtu pretrunā Latvijas Republikas sabiedriskajai kārtībai un apdraudētu Latvijas nacionālo drošību.

Tāpat Civillietu departaments pieņēma arī blakus lēmumu informēt Latvijas Saeimu, Valsts prezidentu un Ministru kabinetu par iespējamu Satversmes 1.panta pārkāpumu, neparedzot Latvijas Republikas normatīvajos aktos valsts drošības infrastruktūras objektu liettiesiskā statusa aprobežojumus, kā arī ierobežojumus rīcībai ar tiem privāto tiesību jomā.

Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu dažos spilgtākajos pavērsienos šajos abu valstu uzņēmumu "gaisa karos", pēc aģentūras LETA arhīva datiem.

2008.gads. Saasinās Latvijas un Lietuvas "gaisa kari"

Aprīlī Lietuvas aviopārvadātājs apsūdz "airBaltic" negodīgā konkurencē: cenu dempingā, subsidējot dalību Lietuvas aviotirgū - tas Lietuvas kompānijai radot iespaidīgus zaudējumus. Pirms tam "flyLAL" bija piedāvājis iegādāties "airBaltic", taču saņēma atteikumu, turklāt jau 2006.gadā 'airBaltic' izspieda "flyLAL" no līderpozīcijām Viļņas lidostā.

25.septembrī Viļņas apgabala tiesa apmierina "flyLAL" prasību un arestē starptautiskās Latvijas lidostas un nacionālās aviokompānijas "airBaltic" īpašumus filiālē Lietuvā un lidostā "Rīga". Arests netiek attiecināts uz banku kontiem, jo tas varētu traucēt uzņēmējdarbībai

Saistībā ar minēto tiesas lēmumu toreizējais Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke, tiekoties ar Lietuvas vēstnieku Latvijā Antanu Vinku, iesniedz viņam notu, kurā Lietuvai tiek lūgts skaidrot situāciju ar "airBaltic" īpašumu arestēšanu. Lietuvas toreizējais premjerministrs Ģedimins Ķirķils paziņo, ka negrasās jaukties abu lidsabiedrību "kariņos": "Nedomāju, ka tas kaitēs Lietuvas un Latvijas diplomātiskajām attiecībām. Ar Latviju mums ir dažādi strīdi, bet tiesas ir neatkarīgas un pieņem savus lēmumus".

Toreizējais Latvijas satiksmes ministrs Ainars Šlesers (LPP/LC) paziņo, ka "airBaltic" aiziet no Lietuvas aviopārvadājumu tirgus. Vēlāk gan "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks norādīja, ka Latvijas nacionālā aviokompānija turpinās darbu Lietuvā, tomēr pārskatīs savus attīstības plānus šajā valstī.

Oktobrī "flyLAL" paziņo, ka pārtrauc lidojumus no Rīgas uz Viļņu, kā iemeslu minot Rīgas lidostas negodīgi piešķirtās atlaides "airBaltic".

Decembrī finansiālās grūtībās nonākusī Lietuvas lidsabiedrība "flyLAL" piedāvā valstij pārņemt uzņēmumu savā kontrolē un izpirkt akciju kontrolpaketi - 51% akciju - par vienu litu. Kopā ar piedāvājumu pārņemt akcijas "flyLAL" iesniedz arī restrukturizācijas plānu par vairākiem desmitiem miljonu litu, kam nepieciešamas valsts garantijas.

Lietuvas valdība izlemj "flyLAL" neglābt, norādot, ka lidsabiedrība savu piedāvājumu esot izteikusi ar novēlošanos - pēdējā gada laikā tās stāvoklis krasi pasliktinājies

2009.gads. "flyLAL" - maksātnespējīgs un bankrotējis

Janvāra sākumā tiek ziņots, ka "flyLAL" parakstījis līgumu par 100% akciju pārdošanu Šveices kompānijai "Swiss Capital Holdings". Darījuma summa oficiāli netiek izpausta.

"flyLAL" nokavētie maksājumi par pakalpojumiem Viļņas Starptautiskajai lidostai sasniedz 7,8 miljoni litu, tādēļ lidosta atsaka lidsabiedrībai pakalpojumu sniegšanu.

16.janvāris. Lietuvas Civilās aviācijas administrācija (LCAA) no 17.janvāra aptur "flyLAL" darbības licenci.

Drīz pēc tam lidsabiedrība paziņoja, ka no 17.janvāra aptur darbību, jo nespēj pildīt savas finansiālās saistības, un pārtrauc līgumu par 100% savu akciju pārdošanu, ko tā parakstīja ar Šveices kompāniju "Swiss Capital Holdings".

23.janvāris - "flyLAL" iesniedz Viļņas apgabala tiesā pieteikumu par bankrota lietas ierosināšanu. Tai pašā dienā "flyLAL" akcionāru pārstāvis Ģedimins Žiemelis piedāvāja valstij piedalīties lidsabiedrības parādu kapitalizēšanā, bet saņēma noraidījumu. Pēc dažādu avotu datiem, ar īpašumu nesegtie "flyLAL" parādi sasniedz 90-120 miljonus litu

"Esam meklējuši visus iespējamos ceļus, kā turpināt darbību, taču, vairs nespējot nodrošināt lidojumus un nesaskatot reālas iespējas atsākt savu darbību, bijām spiesti vērsties [tiesā] attiecībā uz bankrota lietas ierosināšanu," paziņo "flyLAL" ģenerāldirektors Vītauts Kaikaris. Pēc viņa teiktā, tas bijis "vienīgais pareizais lēmums". Lidsabiedrības vadītājs izteicis nožēlu, ka notikušais "sāpīgi skar kompānijas pasažierus, darbiniekus un biznesa partnerus". Viņš atzīst, ka "flyLAL" finansiālā situācija 2008.gada ceturtajā ceturksnī un šā gada sākumā "sevišķi pasliktinājusies", un to nav bijis iespējams uzlabot "bez papildu investīcijām".

Lidosta "Rīga" un "airBaltic" vēršas Rīgas rajona tiesā Latvijā, lūdzot neatzīt Latvijā ārvalsts tiesas lēmumu strīdā ar Lietuvas lidsabiedrību "flyLAL". Abas Latvijas sabiedrības pieteikumā tiesu lūdz apturēt Latvijā Lietuvas tiesu instanču nolēmumu izpildi, kamēr Latvijas tiesā galīgi netiks izlemts jautājums par minēto lēmumu atzīšanu Latvijas Republikā.

16.janvārī tiesa šo pieteikumu atsakās pieņemt izskatīšanai un 9.septembrī atteikumu izskatīt Rīgas lidostas un "airBaltic" lūgumu par Lietuvas tiesas sprieduma neatzīšanu Latvijā nemaina arī toreizējais Augstākās tiesas Senāts.

30.janvārī tiek vēstīts, ka Lietuvas Ģenerālprokuratūra sākusi pirmstiesas izmeklēšanu par "flyLAL" darbību. Lēmums sākt izmeklēšanu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un negodprātīgu lidsabiedrības rīcību pieņemts, balstoties uz Satiksmes ministrijas iesniegtajiem materiāliem un citu personu prasībām. Īpaši izveidota Lietuvas Satiksmes ministrijas darba grupa pirms tam izskatīja materiālus par laika posmu, sākot no 2005.gada marta, kad toreizējā Lietuvas valdība piekrita kompānijas "Lietuvos avialinijos" privatizācijai atklātā konkursā.

Ministrijas rīcībā esošie materiāli ļauj izteikt pieļāvumu, ka aviokompānijas darbībā varētu būt saskatāmas Lietuvas kriminālkodeksā pieminētu noziedzīgu darbību pazīmes, konkrēti, iespējams, ka kompānijas vadītāji apzināti noveduši to līdz bankrotam un nodarījuši būtisku kaitējumu kreditoriem. Tiek minēti arī citi iespējamie pārkāpumi, tostarp izvairīšanās maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem.

2012.gads - tiesāšanās izvēršas Latvijā

19.janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolemj atzīt un izpildīt Latvijā Lietuvas tiesas lēmumu par lidostas "Rīga" un "airBaltic" īpašumu arestu. Tiesa noraida Lietuvas kompānijas lūgumu piemērot nodrošinājumu lēmuma izpildei.

12. jūnijā Rīgas apgabaltiesa noraida lidostas "Rīga" sūdzību par tai nelabvēlīgo tiesas lēmumu strīdā ar Lietuvas lidsabiedrību, ar kuru nolemts uzlikt arestu lidostas īpašumiem un atstāj apstrīdēto Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu spēkā.

Šis lēmums tiek pārsūdzēts Augstākajā tiesā.

Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmums tiek izmantots kā arguments, lai vērstos arī pret "airBaltic", vainojot Latvijas nacionālās lidsabiedrības toreizējo valdi - Martinu Gausu, Vitoldu Jakovļevu un Martinu Sedlacki, "airBaltic" maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanā.

Ar sūdzībām dažādās instancēs vēršas SIA "Eurobalt Junipro". Šis uzņēmums iesniedz Valsts policijā iesniegumu par administratīvā soda uzlikšanu lidsabiedrības "airBaltic" valdei. "Eurobalt Junipro" vadītājs un īpašnieks Gunārs Silavs norāda, ka no "Taurus Asset Management Fund Limited" iegūtas prasījuma tiesības pret "airBaltic" 5 miljonu eiro apmērā.

Tomēr šo saistību izpilde "airBaltic" sagādājot grūtības. Tā kā Rīgas apgabaltiesa ir atstājusi negrozītu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, ar kuru apķīlāta starptautiskās lidostas "Rīga" un nacionālās aviokompānijas "airBaltic" manta, tad šie un vēl citi fakti norāda, ka "airBaltic" nespēj un nespēs nokārtot saistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Tomēr "airBaltic" valde joprojām pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu neesot iesniegusi, lai gan pastāvot Maksātnespējas likumā noteiktās maksātnespējas pazīmes un "airBaltic" valdei saskaņā ar likumu pašai ir pienākums iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu.

Decembrī AT Senāts sāk skatīt sūdzības, kas saistītas ar lēmumu par Lietuvas tiesu instanču nolēmumu atzīšanu un izpildi Latvijā. Tiek izlemts, ka lieta tiks skatīta mutvārdu procesā, uzklausot arī procesa dalībniekus. Tiesas sēde tiek nolikta uz 2013.gada martu

2013.gads - tiesvedība Eiropā

Martā šīs lietas izskatīšanā tiek pasludināts pārtraukums un Senāts paziņo, ka apdomās iespēju vērsties ar prejudiciālu jautājumu Eiropas Savienības tiesā

2013.gada maijā Senāts paziņo, ka, lai izšķirtu "airBaltic", lidostas "Rīga" un "flyLAL" strīdu par īpašumu arestu, tas vēršas ES Tiesā. Šādu iespēju vēlējās izmantot atbildētāju pārstāvji.

"flyLAL" pārstāvis zvērināts advokāts Andrejs Guļajevs skaidro, ka ES Tiesai uzdodamie jautājumi saistīti ar regulu par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, tas ir, Briseles regulu. Atbildētāji vēlas noskaidrot, vai tā ir attiecināma uz konkrēto strīdu.

Senāts ES Tiesai jautāja, vai lieta, kurā lūgts piedzīt zaudējumus un atzīt par nelikumīgām atbildētāju darbības saistībā ar aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un kas balstīta uz citas dalībvalsts vispārsaistošu normatīvo aktu piemērošanu, ir atzīstama par civillietu vai komerclietu minētās izpratnē, ņemot vērā, ka aizliegtās vienošanās nav spēkā ar to noslēgšanas brīdi, bet normatīvo aktu pieņemšana ir valsts darbība publisko tiesību jomā, uz kuru attiecas starptautisko publisko tiesību normas par valsts jurisdikcionālo imunitāti pret citas valsts tiesām.

Ja atbilde uz pirmo jautājumu būs apstiprinoša, Senāts no ES Tiesas gaidīja skaidrojumu, vai tiesvedība lietā "Par zaudējumu piedziņu" ir uzskatāma par tiesvedību, kuras priekšmets ir uzņēmējsabiedrību institūciju lēmumu likumīgums Briseles regulas 22.panta 2.punkta izpratnē, kas pieļauj nolēmuma neatzīšanu atbilstoši regulas 35.panta 1.punktam. Tāpat Senāts ES Tiesai jautās, vai atzinējvalsts tiesai ir pienākums pārbaudīt regulas 35.panta 1.punktā minētos apstākļus attiecībā uz sprieduma par pagaidu aizsardzības pasākumu piemērošanu atzīšanu, ja lietas "Par zaudējumu piedziņu" prasības priekšmets ietilpst regulas 22.panta 2.punkta tvērumā. Visbeidzot Senāts lūdza ES Tiesu izskaidrot regulas 34.panta 1.punktā ietverto sabiedriskās kārtības klauzulu.

Līdz ES Tiesas nolēmumam tiesvedība Latvijā tiek apturēta.

Iepriekš tiesas sēdē "airBaltic" pārstāvis izteicās, ka lidsabiedrībai ir milzīga loma Latvijas tautsaimniecībā un Lietuvas tiesu instanču lēmumu izpilde apdraudēs un paralizēs "airBaltic" darbību. Šāds prasības nodrošinājums veicinās partneru un kreditoru satraukumu. Tāpat tika norādīts, ka nav izpratnes par "flyLAL" pēc šāda prasības nodrošinājuma, jo strīds ilgst jau piecus gadus, - tas nepalīdzēs prasītajam, bet "sagraus "airBaltic"". Savukārt lidostas pārstāvji izteicās, ka viss smagums būs jāiznes tai, jo, uzliekot arestu mantai, lidostas darbība tiks pilnībā paralizēta.

Tikmēr 2013. gada novembrī tiek vēstīts, ka Lietuvas Ģenerālprokuratūras darbinieki veikuši operatīvas kratīšanas un konfiscējuši svarīgus dokumentus bankrotējušajā Lietuvas lidsabiedrībā "flyLAL", ar to saistītajos uzņēmumos un bijušo akcionāru dzīvesvietās. Arestēti arī vēl nepārdotie aviokompānijas aktīvi. Lietuvas kriminālpolicijas biroja (LKPB) amatpersonas pirmstiesas izmeklēšanā "flyLAL" lietā par dažādām noziedzīgām darbībām izvirzījušas apsūdzības 17 cilvēkiem, tai skaitā bijušajam lidsabiedrības valdes priekšsēdētājam Ģediminam Žiemelim.

Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka uzņēmuma finanšu rezultātus un tā iespēju norēķināties ar kreditoriem varēja negatīvi ietekmēt lidsabiedrības akcionāru darbība, kas saistīta ar vienas uzņēmuma ienesīgo darbības virzienu daļas pārcelšanu uz jaunizveidotām kompānijām.

"Dokumenti ļauj izteikt pieņēmumu, ka "flyLAL-Lituanian Airlines" kā parādniece, neinformējot kreditorus, slēgusi līgumus, kas, iespējams, pārkāpuši kreditoru tiesības". "Domājams, ka parādniece, būdama maksātnespējīga, devusi priekšroku citiem kreditoriem - jaunizveidotajiem "flyLAL Group" uzņēmumiem, tā kaitējot valsts uzņēmumiem un citiem kreditoriem," paziņojumā norādīja prokuratūra

Tiek atgādināts, ka 2005.gadā Lietuvā tika privatizēts valsts uzņēmums "Lietuvos avialinijos". Vēlāk kompānijas darbība tika nodalīta pēc darbības virzieniem un īpašums sadalīts. Visi šie uzņēmumi bija apvienoti kompānijā "flyLAL Group Services". Tajā ietilpa lidmašīnu remonta un tehniskās apkopes uzņēmums "Flylal technics", vēlākais "FL Technics", ceļojumu aģentūra "BPC Travel", aviācijas speciālistu sagatavošanas firma "FlyLAL Training Centre", vēlākā "Baltic Aviation Academy". Grupējumam piederēja arī lidmašīnu nomas uzņēmums "Avia Asset Management" un pasažieru un kravu transporta firma "FlyLAL Charters", vēlākā "Small Planet Airlines".

"flyLAL - Lithuanian airlines" bankrota lieta ierosināta 2009.gadā. Tajā pašā gadā aviokompānija pārtrauca lidojumus. Bankrotējušais uzņēmums piederēja "flyLAL Group Services", kas vēlāk mainīja nosaukumu un kļuva par "Avia Solutions Group". Nosaukumus mainīja arī citi grupas uzņēmumi, atsakoties no saīsinājuma "flyLAL". Mārketinga speciālisti domā, ka nosaukumi mainīti, lai distancētos no pagātnes ēnas un neradītu asociācijas ar bankrotējušo lidsabiedrību.

2014.gads. ES Tiesā uzvar Lietuva

2014. gada 28.oktobrī tiek izziņots ES Tiesas verdikts - tiesa nolēmusi, ka ar Lietuvas tiesas lēmumu var arestēt aviokompānijas "airBaltic" un Rīgas lidostas īpašumus.

Tiesas lēmums paver durvis bankrotējušās "flyLAL" kreditoriem prasīt zaudējumu atlīdzināšanu 200 miljonu litu apmērā par iespējamo "airBaltic" negodīgo rīcību, tolaik paziņo "FlyLAL" administrators Aurims Valaitis. Pēc viņa teiktā, tagad ir jāsagaida Latvijas Augstākās tiesas lēmums un jāveic darbības īpašuma arestam Latvijā.

Savukārt lidostā "Rīga" pēc ES Tiesas nolēmuma uzsver, ka ES Tiesa nav lēmusi par to, vai konkrētā prasība Latvijā ir jānodrošina. Šāds lēmums ir vienīgi Latvijas tiesu ziņā.

ES Tiesas skaidrojums nozīmē, ka principā minētā regula ir piemērojama tāda veida tiesvedībās, kādu ierosinājusi "flyLAL", proti, tiesvedībās par it kā notikušiem konkurences tiesību pārkāpumiem. ES Tiesas spriedums ir viens no apstākļiem, bet ne vienīgais, kuru Augstākā tiesa ņems vērā, lemjot par to, vai Latvijā izpildīt Lietuvas tiesas lēmumu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pauž pārliecību, ka ES Tiesas lēmums ir neadekvāts. "Es domāju, ka šis lēmums ir absolūti neadekvāts. Bet es nevaru ietekmēt tiesas," noteica Straujuma.

Decembrī lidostas "Rīga" jaunais vadītājs Andris Liepiņš paziņo, ka lidosta aktīvi aizstāv savas intereses Lietuvas tiesā pret bankrotējušo "flyLAL". Viņš skaidro, ka šajā lietā nozīmīgākā daļa ir lietas izskatīšana pēc būtības tiesā Lietuvā. "Tur gan lidosta, gan "airBaltic" ir sniegušas savu informāciju un liecības. Patlaban nevaru paredzēt vai komentēt Lietuvas tiesas iespējamo lēmumu vai izskatīšanas tempu. Varu apgalvot, ka gan lidosta, gan "airBaltic" ir aktīvi pārstāvēta šajā tiesā," skaidro Liepiņš. Viņš atgādina, ka Eiropas tiesas lēmums bija tikai par Lietuvas tiesas sprieduma nodrošinājuma daļu un paredzēja, ka tie var stāties spēkā arī Latvijā.

2015.gads. Atjauno tiesvedību Latvijā un pieliek punktu strīdam

28.janvārī Augstākā tiesa atjauno tiesvedību strīdā starp Lietuvas un Latvijas kompānijām un izskata vairāku lietas dalībnieku pieteiktos lūgumus.

Tiesa apmierina lidostas lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, ļaujot iesniegt papildu pierādījumus lietā, kas saistīti ar lidostas "Rīga" nozīmi valsts drošības aspektā un iespējamo zaudējumu aprēķināšanu. Lidosta un "airBaltic" arī lūdza apturēt tiesvedību lietā saistībā ar pieteikuma iesniegšanu Viļņas apgabaltiesā par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Šos lūgumus tiesa noraidīja.

Maijā Civillietu departaments apmierina "airBaltic" lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, jo Lietuvā tiesvedībā ir process par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Lietuvā lieta izskatīta pirmajā instancē un gaida izskatīšanu apelācijas kārtībā. Lūgumam pievienojās arī lidosta "Rīga".

Lietuvas tiesa Latvijas kompāniju īpašumiem noteikto arestu atstāj spēkā.

Process Latvijā tiek atsākts un līdz 28.oktobrī tiek paziņots nolēmums - pieteikums par ārvalsts nolēmuma atzīšanu un izpildi ir noraidīts.

Source

www.DELFI.lv

Tags

airBaltic Bertolts Fliks Eiropas Savienība Laimdota Straujuma Lietuva Rīgas apgabaltiesa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus