Kā tikt pie pielaides valsts noslēpumam - norādīt plašu informāciju par sevi, ģimeni, 'skeletiem skapī'
Foto: PantherMedia/Scanpix

Valsts noslēpuma pielaides aptaujā ir plašs jautājumu bloks, kurā personai jānorāda informācija par savu ģimeni un tuviniekiem, pašreizējo un iepriekšējo nodarbošanos un iespējamiem sodiem, kā arī informācija, kas varētu tikt izmantota pret personu vai tās ģimenes locekļiem šantāžas vai diskreditācijas nolūkā.

Sākotnēji aptaujas lapā ir jānorāda, vai konkrētajai personai iepriekš ir bijusi speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu, norādot kategoriju un izdevējiestādi. Vēl ir jautājums par to, vai personai ir bijusi liegta pieeja valsts noslēpumam, un, ja tāda ir bijusi, tad jānorāda lieguma iemesli un apstākļi.

Personai ir arī jānorāda savas uzturēšanās vietas - ilgāk par trim mēnešiem - ārpus pastāvīgās/deklarētās dzīvesvietas pēdējo piecu gadu laikā, arī ārvalstīs, kā arī jāmin darbavietas pēdējo 15 gadu laikā, tostarp ārvalstīs.

Vēl personai ir jāuzrāda militārais (alternatīvais dienests), arī ārvalstīs, dienests Iekšlietu ministrijas sistēmā, tāpat arī iespējamie valsts un militārie apbalvojumi, arī ārvalstu.

Vēl arī ir jāsniedz informācija par svešvalodu prasmēm, ģimenes stāvokli - gadījumā, ja persona ir precējusies vai šķīrusies, ir jānorāda laulības noslēgšanas gads vai laulības šķiršanas gads. Aptaujas lapā ir iekļaujamas arī ziņas par ģimenes locekļiem un citiem radiniekiem, arī par personu, ar kuru faktiski dzīvo kopā, pusbrāļiem, pusmāsām.

Aptaujā ir diezgan plaši jāapraksta iespējamie sodi, piemēram, spēkā esošie disciplinārsodi, sodāmība, tostarp ārvalstīs, arī tad, ja sodāmība ir dzēsta, noņemta, persona ir apžēlota vai amnestēta, tāpat jāmin, vai persona saukta pie kriminālatbildības, tostarp ārvalstīs. Vēl ir jānorāda, vai pēdējo piecu gadu laikā persona bijusi dalībnieks kriminālprocesā, administratīvajā vai civilprocesā.

Vēl ir jāuzskaita, vai ir bijuši administratīvie sodi pēdējā gada laikā, arī ārvalstīs, un vai persona ir bijusi izraidīta no kādas valsts, vai ir tikusi liegta iebraukšana kādā valstī.

Papildus ir jānorāda informācija par tuvajiem cilvēkiem, proti, vai viņiem jebkad ir bijuši kontakti ar ārvalstu valsts drošības iestādēm, speciālajiem dienestiem, izlūkošanas un pretizlūkošanas iestādēm, tostarp PSRS un LPSR Valsts drošības komiteju, arī tad, ja tie saistīti ar darba vai dienesta pienākumu pildīšanu. Ir jāatbild arī uz jautājumu, vai ir jebkad piedāvāts slepeni sadarboties.

Personai ir jāmin arī, vai kādreiz ir notikušas konsultācijas ar ārstniecības personu saistībā ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanu vai saistībā ar psihiskas dabas traucējumiem, kā arī jānorāda, vai tiek vai tikuši lietoti psihotropie līdzekļi vai narkotiskās vielas. Informācija jāsniedz arī par piederību reliģiskām konfesijām, reliģiskām organizācijām (arī netradicionālām), tāpat par piederību nereģistrētām organizācijām un to apvienībām, politiskām organizācijām (partijām) un to apvienībām pēdējo piecu gadu laikā. Vēl tiek prasīts norādīt visas profesionālās, sociālās vai labdarības organizācijas, kurās cilvēks ir vai ir bijis iesaistījies.

Aptaujā ir prasīts arī tas, vai konkrētā persona un tās ģimenes locekļi kādreiz ir darbojušies Padomju Savienības komunistiskajā partijā, Latvijas Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.

Attiecīgi vēl ir jānorāda tās personas, kas pastāvīgi dzīvo ārpus Ziemeļatlantijas līguma organizācijā vai Eiropas Savienībā iekļautajām valstīm, ar kurām tiek uzturēti regulāri kontakti. Savukārt pēdējais jautājums ir par to, vai personas rīcībā ir fakti, informācija vai pieņēmumi, kas varētu tikt izmantoti pret personu vai tās ģimenes locekļiem šantāžas vai diskreditācijas nolūkā.

Pēc aptaujas lapas aizpildīšanas tajā norādītā informācija ir valsts noslēpums pakāpē "konfidenciāli". Visas aptaujas lapas ailes aizpilda rokrakstā.

Kā ziņots, ģenerālprokurors 19.jūnijā saņēma tieslietu ministres Baibas Brokas (VL-TB/LNNK) pārsūdzību par SAB lēmumu nepiešķirt viņai pielaidi valsts noslēpumam. Ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram tā ir jāizskata 30 dienu laikā.

Kā ziņots, arī pēc pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanas Broka turpinās pildīt tieslietu ministres pienākumus. Savukārt šogad rudenī notiekošajās Saeimas vēlēšanās viņa nestartēs.

Tags

Baiba Broka (politiķe) Eiropa Iekšlietu ministrija Padomju Savienība Saeima VL-TB/LNNK

Comment Form