Foto: DELFI

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā administratīvi teritoriālā reforma, kas paredz līdzšinējo 119 pašvaldību vietā izveidot 42. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidro atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par gaidāmajām pārmaiņām pašvaldībām un to iedzīvotājiem.

Kā norāda ministrijā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, bet pašvaldību funkciju apjomam saglabājoties, pieaug to uzturēšanas izmaksas. Reforma dos iespēju pašvaldībām mazāku daļu budžeta novirzīt uzturēšanas izdevumiem, bet lielāku – pakalpojumiem, tāpēc iedzīvotājiem uzlabosies saņemto pakalpojumu kvalitāte.

Kādi būs iedzīvotāju ieguvumi pēc reformas?

Iedzīvotājiem uzlabosies saņemto pakalpojumu kvalitāte, jo reforma dos iespēju pašvaldībām mazāku daļu no budžeta tērēt uzturēšanas izdevumiem, bet lielāku daļu – pakalpojumiem. Bez spēcīgiem attīstības centriem valstī nav iespējama līdzsvarota reģionālā attīstība, bet bez infrastruktūras nav privāto investīciju un nav konkurētspējīga atalgojuma. Iedzīvotāju galvenais ieguvums no reformas būs dzīves kvalitātes uzlabošanās neatkarīgi no dzīvesvietas.

Kāds ir reformas mērķis, kāpēc tā ir nepieciešama?

Patlaban Latvijā ir ļoti dažādas pašvaldības ar dažādu iedzīvotāju skaitu un rocību. Reforma ir nepieciešama, lai mazinātu atšķirības starp pašvaldībām un lai iedzīvotājiem visā Latvijā būtu iespēja saņemt līdzvērtīgus un kvalitatīvus pakalpojumus.

Samazinoties iedzīvotāju skaitam, bet pašvaldību funkciju apjomam saglabājoties, pieaug uzturēšanas izmaksas. No tā nav iespējams izvairīties, taču reforma palīdzēs mazināt arvien pieaugošo plaisu starp laukiem un pilsētām.

Kā tiks nodrošināta iedzīvotāju līdzdalība un pārstāvniecība lielākās pašvaldībās?

VARAM strādā pie jaunā Pašvaldību likuma, kur būs paredzēti jauni mehānismi iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai – tajā skaitā arī pienākums pašvaldībām veidot iedzīvotāju valdes vietējo kopienu interešu pārstāvniecībai. Šādas valdes būtu konsultatīva rakstura un varētu izskatīt vietējas nozīmes jautājumus, iesniegt pašvaldības domei lēmumprojektus, kā arī iesaistīties lēmuma par pašvaldības līdzdalības budžeta izlietošanu pieņemšanā.

Kā notiks reformas ieviešana?

Līdz pašvaldību vēlēšanām, kas plānotas 5. jūnijā, esošajām pašvaldībām ir laiks, lai sagatavotos apvienošanās procesam un pilnveidotu savu darbību. Šim mērķim ministrija paredzējusi gan finansējumu novadu apvienošanās projektu un plānošanas dokumentu izstrādei, kā arī vienreizējai dotācijai papildu izmaksu segšanai, gan metodisku atbalstu pašvaldībām apvienošanās procesā un pārvaldes organizēšanā lielākos novados.

Vai mainīsies pašvaldību funkcijas?

Reformas ietvaros nav plānots pašvaldībām deleģēt papildu funkcijas. VARAM ir apkopojis pavisam 111 uzdevumus, kas ir pašvaldību atbildībā, un tās ir noteiktas ne tikai likumā "Par pašvaldībām", bet arī citos normatīvajos aktos. Piebilstams, ka šobrīd VARAM strādā pie jauna likuma "Par pašvaldībām", kur tostarp plānots precīzāk definēt pašvaldību kompetences.

Vai reformas rezultātā novadu attālākajās teritorijās neradīsies nomales efekts?

Reģionos galvenais iedzīvotāju skaita samazinājums ir bijusi emigrācija, kas ir cieši saistīta ar darba iespējām. Plānojot pašvaldību teritoriju attīstību ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, tiks radītas iespējas pilnvērtīgāk izmantot teritoriju potenciālu un nākotnē mazinātu emigrāciju. Būtiski ir arī stiprināt vietējo kopienu pilsonisko apziņu (piemēram, veidojot biedrību, apkaimes kopienu, konsultatīvo padomi u.tml.), ar kuru palīdzību iedzīvotāji var iestāties par labāku dzīves kvalitāti savas dzīvesvietas tuvumā. Sevišķi svarīgi tas būs lielajos novados, tādēļ paralēli reformai ministrija izstrādā arī jaunu pašvaldību likumu, paredzot pašvaldībām papildu iespējas iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai.

Kā pašvaldību reforma ietekmēs citas valsts pārvaldes reformas?

Svarīgi ir veidot skaidri pārskatāmu valsts pārvaldes iestāžu darbību neatkarīgi no tā, vai pakalpojumu sniedzējs ir pašvaldība vai kāda cita valsts pārvaldes institūcija. Savlaicīgi īstenojot pašvaldību reformu un izveidojot pēc iedzīvotāju skaita salīdzinoši līdzvērtīgākas pašvaldības, būs iespējams uzlabot pakalpojumu kvalitāti citās nozarēs, piemēram, izglītībā vai veselības aprūpē.

Apvienojot pašvaldības, būtiski samazināsies administratīvais un birokrātiskais slogs visai valsts pārvaldes sistēmai, vienlaikus uzlabojot sadarbību un savstarpējo uzticēšanos starp pašvaldībām un valsts iestādēm, nevalstisko sektoru, uzņēmējiem u.tml.

Vai pakalpojumus būs iespējams saņemt tikai jaunajā administratīvajā centrā?

Administratīvais centrs nebūs vienīgā vieta, kur iedzīvotājs varēs saņemt pakalpojumus. Pašvaldībām arī turpmāk būs jānodrošina pakalpojumi iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, nodrošinot tos pagasta pārvaldēs, vietējā bibliotēkā vai caur klientu apkalpošanas centriem. Pašvaldību pārziņā būs iespēja izvēlēties kuru no pakalpojumu sniegšanas modeļiem izmantot. Līdzšinējā prakse Latvijas pašvaldībās rāda, ka lauku pagastos tiek saglabātas pagastu pārvaldes un tiek nodrošināti dažādi pakalpojumi, un iedzīvotāji var tos saņemt tuvāk savai dzīvesvietai, pat ja pašvaldības dome atrodas pilsētā.

Vai iedzīvotājiem un uzņēmējiem radīsies papildu izmaksas, ja reformas rezultātā mainās adrese?

Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas iedzīvotājiem nebūs jāmaina dokumenti — zemesgrāmatas apliecība, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība u.c., līdz ar to neradīsies izdevumi par dokumentu maiņu, savukārt elektroniskajās sistēmās izmaiņas notiks automātiski. Arī ieraksti zemesgrāmatā nebūs jāmaina, jo reformas rezultātā nemainās teritoriālā iedalījuma vienību (pilsētu, pagastu) un apdzīvoto vietu nosaukumi vai robežas.

Citos dokumentos adresi varēs mainīt tad, kad būs kāds cits iemesls konkrēto dokumentu mainīt, piemēram, ja tam beidzas derīguma termiņš vai tamlīdzīgi. Tāpat tas notika arī iepriekšējā pašvaldību reformā.

Uzņēmumiem, ja mainīsies novads, kurā tie reģistrēti, pēc 1. jūlija nebūs jāveic pārreģistrācija, jo to līdz 16. jūlijam veiks Valsts zemes dienests.

VARAM norāda, ka uzņēmējiem reformas gadījumā var rasties nepieciešamība mainīt uzņēmuma nosaukumu, ja līdzšinējais nosaukums satur norādi uz tādu teritoriālo vienību, kāda pēc administratīvi teritoriālās reformas vairs nepastāvēs, tomēr tam nevajadzētu radīt papildu finansiālo slogu, jo ieraksts saistīts ar administratīvo teritoriju pārveidošanu, līdz ar to, maksa par maiņu nav jāiekasē.

Iedzīvotāji, uzņēmēji un pašvaldības visu informāciju, kas saistās ar jauno reformu, var uzzināt šeit.

Jau vēstīts, ka no 1. jūlija Latvijā stsies spēkā jauna teritoriālā reforma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!