Kāds tad labums no cilvēktiesībām? Nekāds, kamēr tu pats neizmanto iespējas un savu iekšējo spēku, lai tiesības īstenotu. Cilvēktiesību standarti prasa, lai valsts, gan deklarējot, gan iedzīvinot cilvēktiesības, rada iedzīvotājiem iespēju spektru, kuras izmantojot, varam dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.Valsts pienākums ir iestrādāt nacionalajā likumdošanā cilvēktiesību principus, bet tālāk jārūpējas pašiem cilvēkiem, šo tiesību ieviesējiem un īstenotājiem – individuāli un organizēti.
Ko ietver cilvēktiesībās nostiprinātās iespējas?
Cilvēka ķermeņa veselību: iespējas uzturēt labu veselību, tai skaitā reproduktīvo, ietverot atbilstošu medicīnisko aprūpi.
Ķermeņa integritāti: brīvu pārvietošanos, ķemenisko suverenitāti - drošību pret vardarbību un aizskārumiem, iespējas gūt seksuālu apmierinājumu un izvēlēties partneri bērnu radīšanai.
Sajūtu, iztēles, domāšanas spējas, kas ietver pasaules juteklisko uztveri, spēju iztēloties, domāt, spriest. To varam īstenot, pateicoties mums sniegtajai izglītībai (lasīt, rakstīt, rēķināt prasmēm, dabas un sociālo zinātņu apguvei). Izmantot iztēli un radošo domāšanu, īstenojot sevi mākslas darbos un garīgā izaugsmē – lieteratūrā, mūzikā, reliģijā un citādi. Spēt meklēt dzīves jēgu sev piemērotā veidā, spēt dot un gūt baudu, būt spējīgam izvairīties no nevajadzīgām sāpēm.
Emocijas: pieķeršanos cilvēkiem un lietām, īpašu attieksmi pret tiem, kas mīl mūs. Mīlēt, sērot, ilgoties, pateikties un izjust pamatotas dusmas. Mums ir tiesības nepiedzīvot emocionālās dzīves traucējumus, ko izraisa bailes, traumatiska pieredze vai trauksme.
Praktisko prātu: radīt savu izpratni par labo un ļauno, plānot savu dzīvi, tai skaitā aizsargāt pārliecības brīvību.
Piederību: spēju dzīvot kopā ar citiem un saskaņā ar citiem, rūpēties par citiem cilvēkiem, būt spējīgam iedomāties citu cilvēku izjūtas noteiktās situācijās un just līdzi. Taisnīguma izjūta un draudzīgums ir stabilas cilvēciskas attieksmes, pašcieņas un nepazemošanas priekšnoteikmi.
Saudzējošu attieksmi pret citiem planētas iemītniekiem: saudzēt dabu un rūpēties par dabas vidi: dzīvniekiem un augiem.
Atpūtu: priecāties, izklaidēties un baudīt mieru, tad, kad to vēlamies;
Kontroli pār vidi: gan politiskās iespējas piedalīties mūsu dzīvei būtisku lēmumu pieņemšanā, gan materiālās iespējas – būt īpašuma turētājam, meklēt darbu, būt drošam, ka tavu īpašumu patvaļīgi nepārmeklēs un neataņems.
Iespējas paliek neīstenotas, ja to iedzīvinātāji, ikviens no mums, nedzīvo saskaņā ar vērtībām, kas mums dod spēku un pārliecību par to, ko darām. Viss, ko mēs darām, ir sakņots vērtību attieksmēs. Arī cilvēktiesību īstenošana.
Piemēram, zinātkāre un viedums zināšanu izmantošanā: ja esam motivēti ne vien zināt cilvēktiesības, bet arī rīkoties saskaņā ar tām. Drosme -emocināls spēks - vada mūsu gribu sasniegt mērķus un pretoties gan iekšējai gan ārējai opozīcijai. Cilvēcība, kas ietver draudzīgumu un izpalīdzēšanu citiem.Taisnīgums, kas attiecībās ar līdzcilvēkiem īstenojas kā līdzvērtīga attieksme, pilsoniskums; to pavada atbildība, uzticība un komandas izjūta. Līdzvērtīga attieksme praksē nozīmē apklusināt personiskos aizspriedumus tad, kad tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmēs līdzpilsoņu dzīvi, un visiem dot vienādas iespējas. Taisnīguma īstenošana nenotiek pati no sevis, kādam ir jāuzņemas līdera loma, panākot komandas mērķu sasniegšanu harmoniskā sadarbībā, neizceļot vienu vai otru, tā, lai visi justos vērtīgi un vajadzīgi. Mēra izjūta, līdzsvarošana palīdz sabalansēt atšķirīgās intereses un nepieļaut ekstrēmu rīcību.