Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) uzdevis Nacionālās elektrisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un Latvijas radio vadībai divu nedēļu laikā atrast kompromisu Latvijas radio problēmu risināšanā. Pēc tam tiks aicināts šo jautājumu skatīt komisijas sēdē un pieņemt atbilstošus lēmumus par tālāko rīcību, portālu “Delfi” informēja pats Saeimas deputāts.
No viņa teiktā izriet, ka Kaimiņš nav apmierināts ar līdzšinējo situāciju un uzskata, ka iejaukšanās tajā ir vienīgais veids, lai tālākais konflikts neeskalētos un sabiedriskā medija nozīme sabiedrībā nevājinātos.
Kaimiņš norādīja, ka komisija saņēmusi šajā jautājumā vairāku organizāciju vēstules ar aicinājumu pievērst uzmanību sabiedriskā medija problēmai, tāpēc viņš kā komisijas vadītājs uzraudzīs situāciju. Ja no NEPLP un Latvijas radio vadības netiks sperti soļi situācijas regulēšanā, tad Kaimiņš apņēmies lemt par atbilstošu rīcību. Tāpat viņš aicinās pirmo jaunās sesijas komisijas sēdi veltīt šai problēmai un uzklausīt iesaistītās puses par progresu konflikta risinājumu meklēšanā.
"Latvijas radio ir nozīmīgs sabiedriskais medijs un nevienam nav tiesības to turēt ķīlniekos, lai pierādītu, kam ir vara un kam nē. Problēmas ir jau gadiem samilzušas un acīmredzami to risināšanai nav veltīta pietiekama uzmanība un pūles ne no NEPLP, ne no medija vadības puses. Iejaukšanās ar termiņu nospraušanu atbilstošu risinājumu piedāvāšanai ir pēdējais pacietības mēra piliens, lai NEPLP un radio vadība apzinātos situācijas nopietnību un ķertos pie risinājumu piedāvāšanas," uzskata komisijas priekšsēdētājs.
NEPLP komunikācijas speciālists Klāvs Radziņš portālu "Delfi" informēja, ka padome ir saņēmusi Kaimiņa 30. jūlija vēstuli, kura dresēta NEPLP un Latvijas Radio valdei.
Radziņš norāda, ka vēstulē teikts: "...komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš uzdod NEPLP un Latvijas Radio valdei, ne vēlāk kā divu nedēļu laikā rast jēgpilnus risinājumus sabiedriskā medija pilnvērtīga darba nodrošināšanai, un klātienē – komisijas sēdē, informēt deputātus par rastajām iespējām noregulēt situāciju sabiedriskajā medijā."
NEPLP uzsver, ka politiķiem nav tiesību sabiedriskajam medijam un neatkarīgam nozares regulatoram "dot uzdevumus", tai skaitā arī rast "jēgpilnus risinājumus". NEPLP un LR valde risina esošo krīzes situāciju Latvijas Radio, cenšoties nodrošināt sabiedriskajam medijam nepieciešamo papildus finansējumu kā šim gadam, tā nākamajiem, tai skaitā arī strādājot pie reformu modeļa sabiedriskajos medijos kopumā, pauž padomes pārstāvis.
"Delfi" jau rakstīja, ka tika paziņots – krīzi Latvijas Radio risinās mediācijas ceļā. Bija paredzēts, ka šonedēļ ar mediatora klātbūtni pie viena galda sēdīsies Latvijas Radio Ziņu dienesta, Latvijas Radio valdes un NEPLP pārstāvji, iepriekš pastāstīja radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.
Radio piesaistījis ārējo mediatori Baibu Strupišu. Latvijas Radio valde cer, ka mediācijas procesā bez radio un NEPLP piedalīsies arī Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pārstāvji. Tomēr pēc vairākkārtējām tikšanās reizēm ar mediatori un Latvijas Radio valdi, Latvijas Radio Ziņu dienests izlēma, ka nepiekrīt uzsākt mediācijas procesu.
Vēstīts, Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.
Latvijas Radio pērn strādāja ar 9,979 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pretēji iepriekšējā gada zaudējumiem veidoja 162 628 eiro. Latvijas Radio reģistrēts 1992. gada jūnijā, un tā pamatkapitāls ir 824 685 eiro. Latvijas Radio vienīgais īpašnieks ir NEPLP.
