Saeimas frakcijas "KPV LV" balsojumā "par" Aldi Gobzemu kā topošo iekšlietu ministru nebalsoja Artuss Kaimiņš, Ieva Krapāne un Aldis Blumbergs, portālam "Delfi" pastāstīja frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Kaimiņš.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka "KPV LV" frakcija sanāksmē trešdien lēma labklājības, ekonomikas un iekšlietu ministra amatiem topošajā Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā virzīt attiecīgi Krapāni, Didzi Šmitu un Gobzemu. Kā atklāja frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs, balsojums nebija vienbalsīgs.
Kaimiņš pastāstīja, ka viņš un divi partijas biedri – Blumbergs un Krapāne – balsojuši par Blumberga kandidatūru iekšlietu ministra amatam. "Es izvēlējos, manuprāt, šim postenim atbilstošāko no mūsu ievēlētajiem Saeimas deputātiem. Viņš ir strādājis šajā [iekšlietu] nozarē, viņam ir pieredze šajā spektrā, viņš kā advokāts pie krimināllietām ir strādājis," savu izvēli pamatoja politiķis.
Savukārt par Šmitu kā ekonomikas ministra kandidātu balsojums bijis vienbalsīgs, bet par labklājības ministra kandidātu balsojums nebija vienbalsīgs. Uz šo amatu kandidēja gan Krapāne, gan Ramona Petraviča.
Vaicāts, vai partijā notiek šķelšanās, Kaimiņš uzsvēra, ka trešdien vairākas stundas ilgušajā frakcijas sēdē notikusi "domu apmaiņa". Komentējot iepriekš izskanējušo, ka Gobzema izvirzīšana par iekšlietu ministra amata kandidātu varētu sarežģīt Kariņa valdības izveidi, Kaimiņš pauda, ka līdz šim nav dzirdējis oficiālu viedokli no citām partijām.
Jau ziņots, ka partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš partijai "KPV LV" piedāvāja uzņemties rūpes par Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju. Šo piedāvājumu "KPV LV" vērtēja kā pieticīgu, taču konceptuāli atbalstāmu.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Kariņš piedāvājis potenciālajiem sadarbības partneriem veidot valdību no pieciem politiskajiem spēkiem: "Jaunās Vienotības", Nacionālās apvienības, "Attīstībai/Par!", "KPV LV" un Jaunās konservatīvās partijas (JKP). Tāpat "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāts nācis klajā ar atbildības jomu sadalījumu. Līdz šim politiskie spēki šim piedāvājumam ir teikuši konceptuālu jāvārdu.
Jāatgādina, ka jau vienpadsmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nevainagojās panākumiem.
Šobrīd valdības veidošanu uzņēmies "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš. Viņu gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis nav nominējis kā premjera amata kandidātu. Pats Vējonis ir apliecinājis, ja Saeimā ievēlētās partijas vienosies par atbalstu Kariņam, viņš "Jaunās Vienotības" līderi nominēs Ministru prezidenta amatam.
