Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir vardarbīgi pret saviem bērniem, neļaujot bērniem izaugt kopā ar abiem bioloģiskajiem vecākiem, Saeimas debatēs par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā apgalvoja deputāts Valdis Kalnozols (ZZS).

Saeima ceturtdien Saeima konceptuāli atbalstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavotos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz mazināt risku bērniem ciest no emocionālās vai fiziskās vardarbības. Pirms balsojuma pie tribīnes kāpa Kalnozols, kurš aicināja beidzot sakārtot visu, "kas saistīts ar emocionālo vardarbību", jo šobrīd par to nav iespējams sodīt.

Viņš pauda, ka likums, kurā paredzēts sods par fizisku vardarbību, vēršas pārsvarā pret tēviem. "Tāpēc, ka policija teiks, ka ir ļoti daudz iesniegumu, ka tēvi ir vardarbīgi. Bet kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka pie mums ir pieņemts tāds "a priori" tēva tēls: viņš ir vardarbīgs, [bet] sieviete nav vardarbīga. Un tad, kad tēvs aiziet, iesniedz iesniegumu tiesā, ka sieviete ir bijusi vardarbīga, tad uz viņu skatās kā uz idiotu – ko tu te dari?" situāciju raksturoja deputāts.

Viņš zināja stāstīt, ka emocionālā vardarbība ir ļoti smalka lieta, "arī mīlestības nedošana bērnam ir emocionāla vardarbība". Deputāts vērsa uzmanību, ka bērna labākajās interesēs būtu uzaugt kopā ar abiem bioloģiskajiem vecākiem. "Un šinī gadījumā varētu teikt, ka gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju ir vardarbīgi pret saviem bērniem," uzstāja Kalnozols.

Reaģējot uz Kalnozola sacīto, tribīnē kāpa deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV): "Klau, nu šitais ir nenormāli, ar ko tu nodarbojies tagad. Mēs runājam par Bērnu tiesību aizsardzības likumu, par darbiniekiem tajos bērnunamos. Par ko tu runā visu laiku?! Ko tu te lien virsū, nu? Apsēdies, nomierinies! Aizej pie ārsta, ja gribas!"

Savas uzrunas izskaņā Kaimiņš uzsauca Kalnozolam: "Tu nodarbojies ar emocionālo vardarbību šeit!" Tas tika uzņemts ar deputātu aplausiem.

Pēc deputāta uzstāšanās Saeimas priekšsēdētāja vērsa Kaimiņa uzmanību, ka Saeimas deputātu ētikas kodekss paredz, ka parlamentārieši argumentācijai neizmanto atsaukšanos uz oponentu veselības stāvokli.

Grozījumi, kurus konceptuāli ceturtdien atbalstīja Saeima, paredz, ka persona, kura ir administratīvi sodīta ar naudas sodu par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu, trīs gadus no dienas, kad stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams lēmums vai tiesas spriedums, nedrīkstēs strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās iestādēs, kurās uzturas bērni.

Tāpat sodītā persona trīs gadus nedrīkstēs strādāt pasākumos, kuros piedalās bērni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!