Satversmes tiesa (ST) ir atteikusies ierosināt lietu pēc Ventspils 6.vidusskolas 12.klases skolēna Ņikitas Kovaļova konstitucionālās sūdzības, kurā viņš apšaubīja valsts pārbaudes darbu norises grafika 2017./ 2018.gadam atbilstību Satversmes pantiem.
Šīs lietas esence: starp izvēles eksāmenu informātikā un obligāto eksāmenu latviešu valodā grafikā nebija paredzēta neviena brīva diena. Abi valsts pārbaudes darbi bija jākārto 21. un 22. maijā. Pārslodzes un stresa apstākļos skolēns nevar parādīt savu labāko sniegumu, uzskata Kovaļovs. Tiesa, lai arī viņš neizcīnīja izmaiņas šā mācību gada eksāmenu grafikā, izdevās koriģēt sarakstu nākamajam gadam.
Jautāja arī Igaunijas ministrijai
Par eksāmenu norises grafiku Kovaļovs atbildīgajām Latvijas iestādēm rakstīja vēstules septiņu mēnešu garumā. Pat vērsies Igaunijas Izglītības ministrijā un tur uzzinājis, ka kaimiņvalstī starp diviem eksāmeniem vajadzētu būt vismaz trim kalendāra dienām.
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija savukārt atbildēja: izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar kārtot eksāmenus noteiktajā laikā, ir iespējams to kārtot papildu termiņā. Kovaļovs par to saka: "Kādēļ man jākārto eksāmens atsevišķi? Ja 12. klases eksāmeni ir tikai vienreiz mūžā, neviens skolēns nevar iepriekš prognozēt, kā organisms reaģēs uz tādu slodzi".
Profesore: divi eksāmeni 24 stundās nav pieļaujami
Kādam jābūt minimālajam atpūtas laikam starp eksāmeniem, viņš vēstulē jautāja Veselības ministrijai.
"Eksāmens ir paaugstinātu organisma stresa līmeni izraisošs faktors katram cilvēkam. Īpaši eksāmens, kurš ietver būtisku ietekmi uz cilvēka nākotnes plāniem, kā tas ir 12.klases nobeiguma eksāmenu gadījumā," atbildēja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomātiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas vadītāja profesore Gunta Ancāne, kurai ministrija lūdza eksperta viedokli.
Profesore atzina, ka divu eksāmenu kārtošana 24 stundu periodā no fiziskās un emocionālās veselības sargāšanas un slimību un traucējumu profilakses viedokļa nebūtu pieļaujami.
Arī Tiesībsarga birojs kritizēja valsts pārbaudes darbu norises grafiku. Ja nav pārtraukuma starp eksāmeniem, tas radot pārslodzi, un skolēni nespēj kvalitatīvi sagatavoties pārbaudes darbiem un parādīt savas patiesās zināšanas.
Sūdzību ST rakstīja pats
Šāgada pavasarī Kovaļovs vērsās ST, lūdzot ierosināt lietu un izskatīt, vai Ministru Kabineta noteikumu par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2017./ 2018.gadam atbilst Satversmes 111.pantam, kas nosaka tiesības uz veselību, un 112. pantam, kas paredz tiesības uz izglītību.
"Satversmes tiesas secinājums bija, ka (manā pieteikumā) pietrūkst juridiskā pamatojuma, un tiesa arī skaidroja, ka ir alternatīva - kārtot eksāmenu papildu termiņā," atteikuma iemeslus pārstāsta Kovaļovs. Pieteikumu tiesai viņš rakstīja pats.
Viņš norādīja, ka paredzētā divu eksāmenu kārtošana bez vismaz dienas pārtraukuma radīs viņam organisma pārslodzi - stresu, apdraudot pamatlikumā noteiktās tiesības uz veselību. Lai izvairītos no šāda apdraudējuma, viņam tad būtu jākārto informātikas eksāmens papildu termiņā. ST savukārt raksta, ka ir jāpastāv pamatotai iespējamībai, ka apstrīdētā norma aizskar pieteikuma iesniedzēju.
Piemēram, saistībā ar 111. pantu ST norāda: gadījumā, ja tas var kaitēt pieteicēja veselībai, viņam ir iespēja kārtot informātikas eksāmenu arī 25. jūnijā, kas novērš to, ka informātikas un latviešu valodas eksāmeni būtu jākārto bez vismaz dienas pārtraukuma. Tādējādi nav pamatots, ka tieši apstrīdētās normas, bet nevis pieteikuma iesniedzēja rīcība, radīs viņam Satversmes 111. pantā ietverto pamattiesību aizskārumu. Arī Satversmes 112. pantā ietvertajam aizskārumam trūcis pamatojuma.
Mazā uzvara: nākamā gada grafiks
Tuvojoties eksāmenu laikam, Kovaļovs īstenoja "plānu B".
"Es negribēju apdraudēt ne savu veselību, ne arī (eksāmena) rezultātus latviešu valodā, jo šis eksāmens ir obligāts. Informātikā es vienkārši gribēju sev pierādīt, ka es to varu. Bet es no tā atteicos, un jūnijā kārtošu izvēles eksāmenu fizikā," saka skolēns.
Kovaļovam izdevās izcīnīt labvēlīgāku valsts pārbaudes darbu grafiku skolēniem, kuriem eksāmeni būs nākamgad. To valdība apstiprināja 22. maijā, un tajā starp pārbaudījumu datumiem paredzēts vairāk nekā 24 stundu periods. Valsts Izglītības satura centrs vēstīja, ka ņēma vērā tiesībsarga un RSU ekspertu viedokli.
Ko darīt tālāk?
Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere pozitīvi vērtē nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises grafiku. Tomēr tā kā ik gadu tiek pieņemti jauni Ministru Kabineta noteikumi, kas nosaka eksāmenu norises laiku, "iespējams, vajadzētu noteikt šo pārtraukumu starp valsts pārbaudes darbiem kā obligātu tādā normatīvajā aktā, kas netiek katru gadu izdots no jauna, tādējādi novēršot iespējamību, ka šāgada situācija var atkārtoties," portālam "Delfi" atzina Grāvere.
Arī Kovaļovs uzskata, ka to vajadzētu nostiprināt likumā. "Pretējā gadījumā var gadīties, ka pēc tam, kad es vairs nemācīšos skolā un šo jautājumu neaktualizēšu, sāksies atkal tas pats," paskaidro skolēns.
Tāpēc viņš turpina vākt parakstus sabiedrības iniciatīvu platformā "manabalss.lv" par vienas dienas pārtraukuma noteikšanu starp diviem pārbaudes darbiem. Pagaidām atsaucība nav liela, no 19. janvāra līdz 29. maijam savākti 488 paraksti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
